Kārlis Fišers fon Treienfelds

Vikipēdijas lapa
Kārlis Fišers fon Treienfelds Ieroču SS uniformā.

Teodors Frīdrihs Kārlis fon Fišers-Treienfelds (vācu: Theodor Friedrich Karl von Fischer-Treuenfeld; 1885—1946) bija vācu virsnieks un Ieroču SS ģenerālleitnants. 1944. gada jūlijā viņš komandēja Latviešu VI SS brīvprātīgo armijas korpusu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1885. gada 31. martā Flensburgā Fēliksa Fišera-Treienfelda (1842-1923) un viņa sievas Emmas, dzimušās Harmsas (1851-1919) ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā Fišers-Treienfelds bija ģenerāļa Eriha Lūdendorfa (1865–1937) štāba virsnieks. 1922. gadā Lūdendorfs viņu iepazīstināja ar Ādolfu Hitleru un Fišers-Treuenfelds piedalījās Alus puča plānošanā 1923. gadā. 1929. gada saimnieciskās krīzes laikā sabruka viņa tirdzniecības uzņēmums, pēc 1933. gada Treienfelds pievienojās SS, nomainīja uzvārdu uz fon Treienfelds (von Treuenfeld) un līdz 1937. gadam dzīvoja Berlīnē-Dālemā un darbojās kā Lūdendorfa palīgs.

Otrā pasaules kara sākumā viņš bija 1. SS brigādes komandieris un 1941. gada beigās kļuva par policijas ģenerālmajoru un Ieroču SS komandieri Bohēmijas un Morāvijas protektorātā. No 1943. gada februāra līdz novembrim viņš bija Waffen-SS komandieris Dienvidukrievijā un Ukrainā, tad līdz 1944. gada aprīlim 10. SS tanku divīzijas "Frundsberg" komandieris, smagi ievainots kaujās pie Tarnopoles. 1944. gada 15. jūnijā viņu iecēla par Waffen SS komandieri Itālijā, bet 21.–25. jūlijā par Latviešu VI. SS brīvprātīgo armijas korpusa komandieri.

Izdarīja pašnāvību 1946. gada 7. jūnijā Alendorfas karagūstekņu nometnē.