Kārlis Zemmers
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Kārlis Zemmers (vācu: Carl Heinrich Julius Semmer, 1837-1867) bija latviešu ārsts, dr.med. (1860).
Dzīvesgājums
[rediģēt | labot pirmkodu]Dzimis 1837. gada 17. jūnijā Katvaru muižas dārznieka Mārtiņa Zemmera un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Dzirnes, ģimenē. Mācījās Valmieras apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā.
Studēja Tērbatas Universitātē zooloģiju (1855-1856), tad medicīnu (1856-1859), bija studentu korporācijas Livonia seniors. 1860. gadā aizstāvēja doktora grādu medicīnā ar disertāciju par "Asafetīdas un galbāna farmakoloģiskajām īpašībām" (Disquisitiones pharmacologicae de asa foetida et galbano).
Strādāja par ārstu Volgas vācu kopienās Saratovā (1861) un Balakovā (1865). 1866. gadā zinātniskos nolūkos apceļoja Vāciju, Franciju un Austriju.
Miris 1867. gada 27. septembrī Saratovā.[1]
Darbi
[rediģēt | labot pirmkodu]- Carolus Semmer. Disquisitiones pharmacologicae de asa foetida et galbano: dissertatio inauguralis. Dorpat: J. C. Schünmann et C. Mattiesen, 1859.[2]
Literatūra
[rediģēt | labot pirmkodu]- Album Dorpato-Livonorum. Dorpat, 1908.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]| Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |