Kēnigszē

Kēnigszē
Atrodas	Vācija
Koordinātas	47°33′14″N 12°58′40″E
Platība	5,2 km2
Lielākais garums	7,7 km
Vidējais dziļums	98,1 m
Lielākais dziļums	190 m
Tilpums	0,51 km3
Augstums v.j.l.	603 m
Izteka	Kēnigzsē Āhe
Sateces baseins	136,5 km2
Salas	Kristlīgere
Apdz. vietas krastos	Šēnava pie Kēnigszē
Kēnigszē Kēnigszē
Kēnigszē Vikikrātuvē

Kēnigszē (vācu: Königssee — ‘Karaļezers’) ir ainavisks ezers Vācijas dienvidos, Bavārijā, Alpos pie Austrijas robežas.

Bartolomeja kapela Kēnigszē krastā

Garenas formas ezers, kuru no visām pusēm ielenc stāvi kalni. Izvietojies pēdējā ledus laikmeta beigu posmā izveidotā trogielejā. Iekļauts Berhtesgādenes nacionālajā parkā. Aizsalst reti, taču ūdens auksts.

Ezera rietumu krastā pret austrumiem vērstā stāvā klints sienā ir Eistāles aiza (Eistal) ar kapelu, grota. No ielejas izplūstošais strauts ezerā sanesis nogulas, kas veido 85 ha lielo Hiršavas pussalu, uz kuras atrodas Svētā Bartolomeja svētceļotāju baznīca (1697) un medību pils (tagad — viesu nams).

Bagāts ar zivīm, profesionāli zvejnieki. Ezerā 18 izbraucienu kuģi, kurus darbina elektriskie dzinēji, lielākā daļa izgatavoti no koka. Aptuveni pusceļā uz Svētā Bartolomeja baznīcu kuģa apkalpe ar trompeti demonstrē neparastu atbalss efektu, ko rada ezera krasta kraujas. Pie austrumu krasta 1260 m² liela klinšu saliņa Kristlīgere (Christlieger).

Ezera sateces baseinā nav lauksaimniecības un rūpniecības. Kopš 1980. gadiem ezerā nenonāk pat attīrīti notekūdeņi. Tāpēc ezers ir ļoti tīrs, ar dzeramu ūdeni, oligotrofs.

Ezera ziemeļu krastā atrodas Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kēnigszē.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)