K vitamīns

Vikipēdijas lapa

K vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos. K vitamīns ietekmējot dažādu olbaltumvielu struktūru, ļauj tiem piesaistīt kalcija jonus, kas citādāk nebūtu iespējams. Bez K vitamīna asinsrece ir būtiski traucēta un var izraisīt nekontrolējamu asiņošanu. Vitamīna darbības pamatā ir stimulējoša ietekme uz tā dēvēto K vitamīna atkarīgo asins recēšanas faktoru sintēzi aknās.[1]

Ķīmiski par K vitamīnu var uzskatīt 2-metil-1,4-naftohinona (3-) atvasinājumus. Pie K vitamīna pieder arī divi dabiski vitamēri: K2 vitamīns un K1 vitamīns. K2 vitamīns savukārt iedalās sīkāk apakšgrupās.

K1 vitamīns (fitomenadions, fitonadions, fillohinons) tiek sintezēts augos un visvairāk ir atrodams zaļo lapu dārzeņos, kur tas ir iesaistīts fotosintēzē. Resnajā zarnā baktēriju ietekmē K1 vitamīns pārveidojas par K2 vitamīnu.

Izšķir 3 sintētiskas K vitamīna grupas — K3, K4 un K5. K3 vitamīns pētījumos ir pierādīts toksisks.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Damm W., Bouquot A. Oral and maxillofacial pathology (second edition) 2002 (714).
  2. "Vitamin K". Linus Pauling Institute, Oregon State University.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]