Resnā zarna

Vikipēdijas lapa
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu
Resnā zarna
Blausen 0603 LargeIntestine Anatomy.png
Detaļas
Sistēma gremošanas orgānu sistēma
Identifikatori
Latīņu intestinum crassum
MeSH D007420
TA98 A05.7.01.001
TA2 2963
FMA 7201
Anatomiskā terminoloģija

Resnā zarna (latīņu: intestinum crassum) ir gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un lokveidā ietver to. Tā sākas vēdera dobuma labajā pusē. Resno zarno zarnu veido aklā zarna ar tārpveida piedēkli, lokzarna un taisnā zarna, kas beidzās ar anālo atveri. Lokzarnu vēl sīkāk dala augšupejošā daļā, šķērszarnā, lejupejošā daļā un S veida zarnā. Resnajā zarnā dzīvo lielākā daļa no cilvēkam simbiotiskajām baktērijām, kuras pārstrādā nesagremotās un neuzsūktās barības atliekas un sintezē cilvēkam nepieciešamos vitamīnus (K, B6, biotīnu, folijskābi). Resnajā zarnā notiek ūdens un vitamīnu uzsūkšana asinīs.[1] Ja uzsūkšana traucēta un barības masas virzās caur resno zarnu pārāk ātri, cilvēkam ir caureja. Ilgstoša caureja var būt bīstama, jo notiek organisma atūdeņošanās.

Baktēriju darbībā veidojas izkārnījumu masa. Resnajā zarnā notiek barības atlieku rūgšana un pūšana, kurā veidojas indīgas vielas (indols, fenols, skatols). Indīgās vielas uzsūcas asinīs un tiek neitralizētas aknās.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Resnā zarna ir turpinājums tievajai zarnai. Starp abām zarnām atrodas līkās un aklās zarnas vārstulis. Resnās zarnas sākuma daļā ir maisveida nodalījums — aklā zarna ar tārpveida piedēkli jeb apendiksu. Apendiksa iekaisumu sauc par apendicītu. Resnajai zarnai izšķir augšupejošo daļu, šķērszarnu, lejupejošo daļu, S veida zarnu un taisno zarnu, kas beidzas ar anālo atveri. Resnās zarnas daļu bez aklās zarnas un taisnās zarnas sauc par lokzarnu.

Resnās zarnas garums ir no 1,5 līdz 2 metriem, bet tās diametrs ir no 5 līdz 8 centimetriem. Zarnas sienu veido gļotāda, zemgļotāda, muskuļkārta un serozais apvalks. Gļotādai nav bārkstiņu un Peijera plātnīšu, toties ir pusmēnesveidīgas šķērskrokas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2015. gada 1. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]