Resnā zarna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Resnā zarna (latīņu: intestinum crassum) ir gremošanas sistēmas beigu daļa, kas lokveidā ietver tievo zarnu. Tā sākas vēdera dobuma labajā pusē un ir tievās zarnas turpinājums. Resnās zarnas sākuma daļā ir maisveida nodalījums — aklā zarna jeb apendikss. Apendiksa iekaisums ir apendicīts. Resnajai zarnai izšķir augšupejošo daļu, šķērszarnu, lejupejošo daļu, lokzarnu un taisno zarnu, kas beidzas ar anālo atveri. Resnajā zarnā dzīvo lielākā daļa no cilvēkam simbiotiskajām baktērijām, kuras pārstrādā nesagremotās un neuzsūktās barības atliekas un sintezē cilvēkam nepieciešamos vitamīnus (K un B grupas).Tās gļotādai nav bārkstiņu. Resnajā zarnā notiek ūdens un vitamīnu uzsūkšana asinīs.[1] Ja uzsūkšana traucēta un barības masas virzās caur resno zarnu pārāk ātri, cilvēkam ir caureja. Ilgstoša caureja var būt bīstama, jo notiek organisma atūdeņošanās.

Fekālijas (fēču, izkārnījumu, ekskrementu) masas veidošanās notiek baktēriju darbības rezultātā. Resnajā zarnā notiek barības atlieku rūgšana un pūšana kā rezultātā veidojas indīgas vielas (indols, fenols, skatols). Indīgās vielas uzsūcas asinīs un tiek neitralizētas aknās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2015. gada 1. martā.