Resnā zarna

Vikipēdijas lapa
Resnā zarna
Blausen 0603 LargeIntestine Anatomy.png
Cilvēku resnā zarna
Detaļas
Sistēma gremošanas orgānu sistēma
Identifikatori
Latīņu intestinum crassum
MeSH D007420
TA98 A05.7.01.001
TA2 2963
FMA 7201
Anatomiskā terminoloģija

Resnā zarna (latīņu: intestinum crassum) ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri. Tās galvenā funkcija ir izkārnījumu uzglabāšana un transportēšana. Resnā zarna izvada ūdeni no izkārnījumu masas, padarot tos biezākus. Zarnu flora galvenokārt atrodas tieši resnajā zarnā.

Cilvēku resnā zarna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēkiem resnā zarna ir turpinājums tievajai zarnai un lokveidā ietver to. Starp abām zarnām atrodas līkās un aklās zarnas vārstulis. Tā sākas vēdera dobuma labajā pusē. Resnās zarnas sākuma daļā ir maisveida nodalījums — aklā zarna ar tārpveida piedēkli jeb apendiksu. Apendiksa iekaisumu sauc par apendicītu. Resnajai zarnai izšķir augšupejošo daļu, šķērszarnu, lejupejošo daļu, S veida zarnu un taisno zarnu, kas beidzas ar anālo atveri. Resnās zarnas daļu bez aklās zarnas un taisnās zarnas sauc par lokzarnu.

Resnās zarnas garums ir no 1,5 līdz 2 metriem, bet tās diametrs ir no 5 līdz 8 centimetriem. Zarnas sienu veido gļotāda, zemgļotāda, muskuļkārta un serozais apvalks. Gļotādai nav bārkstiņu un Peijera plātnīšu, toties ir pusmēnesveidīgas šķērskrokas.

Resnajā zarnā dzīvo lielākā daļa no cilvēkam simbiotiskajām baktērijām, kuras pārstrādā nesagremotās un neuzsūktās barības atliekas un sintezē cilvēkam nepieciešamos vitamīnus (K, B6, biotīnu, folijskābi). Resnajā zarnā notiek ūdens un vitamīnu uzsūkšana asinīs.[1] Ja uzsūkšana traucēta un barības masas virzās caur resno zarnu pārāk ātri, cilvēkam ir caureja. Ilgstoša caureja var būt bīstama, jo notiek organisma atūdeņošanās.

Baktēriju darbībā veidojas izkārnījumu masa. Resnajā zarnā notiek barības atlieku rūgšana un pūšana, kurā veidojas indīgas vielas (indols, fenols, skatols). Indīgās vielas uzsūcas asinīs un tiek neitralizētas aknās.

Resnā zarna citiem mugurkaulniekiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Resnā zarna ir tikai mugurkaulniekiem. Kaulzivīm un apaļmutniekiem resnā zarna ir vienkārša, tieva un iegarena caurulīte, savukārt skrimšļzivīm tai raksturīgs specifisks kroku veidojums, kas vairāk vai mazāk (atkarībā no sugas) ir spirālisks, tāpēc tā tiek saukta arī par spirālveida zarnu. Abiniekiem un rāpuļiem resnā zarna ir īsa, kas izvietojusies tikai dažās cilpās. Tiem aklā zarna ir maza vai nav vispār. Putniem ir divas resnās zarnas daļas — aklā zarna un taisnā zarna.

Izņemot kloākaiņus, zīdītāji ir vienīgā mugurkaulnieku grupa, kurai dzimumorgānu atvere un anālā atvere ir atdalīta viena no otras. Dažām zālēdāju sugām resnajā zarnā ir liels papildinājums, kas tiek izmantota kā fermentācijas kamera. Vaļiem resno zarnu no tievās zarnas var atšķirt tikai pēc epitēlijaudiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2015. gada 1. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]