Kaķveidīgie

Kaķveidīgie; Feliformia (Kretzoi, 1945)
	Lauva (Panthera leo) - kaķu dzimtas dzīvnieks
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Kaķveidīgie (Feliformia)
	Kaķveidīgie Vikikrātuvē

Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora). Tā apvieno lielus kaķus un mazus kaķus, hiēnas, mangustus un civetus. Kaķveidīgo apakškārtā ir 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.^[1]

Galvenā īpašība, kas apvieno visus kaķveidīgos dzīvniekus, ir to dzirdes sensorā sistēma. Auss dobumam, kas aptver vidusausi un iekšējo ausi, ir divi kambari, toties suņveidīgajiem (Caniformia) tas ir viens. Visiem kaķveidīgajiem ir arī raksturīgs salīdzinoši īsāks purns kā suņveidīgajiem. Nagus tie spēj ievilkt un paslēpt ķepās pilnībā vai daļēji, toties suņveidīgie nagus ievilkt ķepās nespēj. Lielākā daļa kaķveidīgo dzīvo kokos vai uzturas kokos daļēji.

Evolūcija

Apmēram pirms 60 miljoniem gadu radās plēsēju kārtas senākie dzīvnieki — miacīdi (Miacoidea). Tie bija neliela auguma un dzīvoja kokos. Iespējams, tie barojās ar kukaiņiem, nelieliem zīdītājiem un putniem. Miacīdiem izdala divas dzimtas: miacīdu dzimtu (Miacidae) un viveravīdu dzimtu (Viverravidae). Pirmo dzimtu uzskatīja par suņveidīgo plēsēju priekštečiem, bet otro par kaķveidīgo priekštečiem. Abas dzimtas atšķiras ar zobu skaitu. Miacīdu dzimtas plēsējiem ir pilns komplekts ar dzerokļiem, bet viveravīdu dzimtas plēsējiem dzerokļu pēc skaita ir mazāk, bet to ilkņi ir attīstītāki. Tomēr pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi īsti neapstiprina šo teoriju.^[2] Ir zināms, ka pirms 40 miljoniem gadu izveidojās abas apakškārtas: suņveidīgie un kaķveidīgie. Senie kaķveidīgie dzīvnieki dzīvoja mežos un medīja kokos, toties senie suņveidīgie dzīvnieki bija ātrāki skrējēji un medīja atklātākās ainavās. Lai arī ir zināms, kad parādījās pirmie kaķveidīgie plēsēji, tomēr zinātnieki nav atraduši fosilijas, kuras piederētu kopīgam priekštecim visām kaķveidīgajām mūsdienu sugām.