Kaķu dzimta

Vikipēdijas lapa
Kaķu dzimta
Felidae (G. Fischer de Waldheim, 1817)
Eirāzijas lūsis (Lynx lynx)
Eirāzijas lūsis (Lynx lynx)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaKaķveidīgie (Feliformia)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
Iedalījums
Kaķu dzimta Vikikrātuvē

Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji. Kaķu dzimtas plēsēji ir izteikti gaļēdāji, kas augu izcelsmes barību lieto ļoti maz vai nelieto vispār.[1] No 13 plēsēju dzimtām tikai airkāji (Pinnipedia) ir tikpat plēsīgi kā kaķu dzimtas sugas. No pasaules 10 plēsīgākajiem dzīvniekiem lauva (Panthera leo) ieņem otro vietu, uzreiz aiz lielās baltās haizivs.[2]

Vispazīstamākā kaķu dzimtas suga ir mājas kaķis, bet šajā dzimtā ir apvienoti ne tikai mazā auguma kaķi, bet arī lielie kaķi. Kaķu dzimtā ir 2 apakšdzimtas: kaķu apakšdzimta (Felinae) un panteru apakšdzimta (Pantherinae). Kopumā kaķu dzimtā ir 41 suga, kas iedalītas 15 ģintīs. Visas panteru apakšdzimtas sugas ir lielie kaķi, bet arī dažas kaķu apakšdzimtas sugas ir lielie kaķi. Kaķu dzimtas sugu tuvākie radinieki ir civeti, hiēnas un mangusti, ar kuriem kopā tie veido kaķveidīgo apakškārtu (Feliformia).

Kaķu dzimtas dzīvnieki ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Latvijā savvaļā bez savvaļas mājas kaķiem (Felis silvestris catus) dzīvo tikai viena kaķu dzimtas suga - Eirāzijas lūsis (Lynx lynx).[3] Pēc 2005. gada uzskaites datiem Latvijā mājo 500—700 lūši. Visbiežāk tie ir sastopami Vidzemē un Kurzemē.[4] Meža kaķis (Felis silvestris silvestris), kas sastopams Eiropas lielākajā daļā, Latvijā tāpat kā Skandināvijā nav sastopams.[5]

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķu ģints (Felis) sugas ir visjaunākās kaķu dzimtā

Pirmie kaķu dzimtas dzīvnieki dzīvoja oligocēna laikā pirms 25 miljoniem gadu Āzijā. Aizvēsturē kaķu dzimtai bija vēl trešā apakšdzimtazobenzobu tīģeru apakšdzimta (Machairodontinae), kura apvienoja dažādas zobenzobu tīģeru sugas, no kuriem pazīstamākās ir zobenzobu tīģeru ģints (Smilodon) sugas. Aizvēsturiskie kaķveidīgie dzīvnieki kā Thylacosmilus un pseidozobenzobu tīģeri (Nimravidae), lai arī ārēji ir ļoti līdzīgi zobenzobu tīģeriem Machairodontinae, tomēr ir izdalīta atsevišķās dzimtās.

Ģenētiskie atklājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visām mūsdienās dzīvojošām sugām senatnē ir bijis viens priekštecis.[6] DNS pētījumi ir pierādījuši, ka kaķu dzimtas senākā ģints ir panteru ģints (Panthera), kurā vecākā suga ir tīģeris (Panthera tigris).[7] Bet dzimtas jaunākā ģints ir kaķu ģints (Felis). Ir noskaidrots, ka 60% no mūsdienās dzīvojošām sugām ir izveidojušās pēdējo miljons gadu laikā.[8] Ģenētiskie pētījumi arī pierāda, ka kaķu dzimtā ir 8 attīstības līnijas:

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zobenzobu tīģera (Smilodon) galvaskauss
Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais kaķu dzimtas dzīvnieks
Lielos kaķus, kas ir melni, sauc par melnajām panterām, attēlā melns jaguārs (Panthera onca)
Lielākā daļa kaķu dzimtas dzīvnieku veikli kāpj kokos, attēlā ocelots (Leopardus pardalis)

Kaķu dzimtas dzīvniekiem ķermenis ir slaids, lokans un spēcīgs, ar labi attīstītām kājām. Sugu izmēri ir ļoti dažādi. Kaķu dzimtas dzīvnieki var būt gan mazi, gan samērā lieli. Mazākais no visiem ir melnkāju kaķis (Felis nigripes), kura mātītes ķermeņa garums var būt 35 cm un svars 1 kg.[9] Lielākais ir Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), kura tēviņa ķermenis var sasniegt 3,3 m un svars 300 kg.[10]

Kāju pēdas noapaļotas un mīkstas, kaķu dzimtas dzīvnieki ir pirkstmiņi. Priekškājām — 5 pirksti, pakaļkājām — 4 pirksti. Visām sugām ir asi, stipri izliekti un ievelkami nagi. Dažām sugām nagi paliek daļēji paslēpti ķepās, piemēram, gepardam. Uzskats, ka gepards nespēj ievilkt nagus, ir maldīgs. Lai gan tā nagu ievilkšanas mehānisms darbojas tāpat kā citiem kaķiem, tam trūkst pašas ārējās ādas kārtiņas ap nagiem, tādēļ, kad gepards ir ievilcis nagus, to galiņi joprojām ir vēl ārā.[11] Šādi nagi kaķu dzimtā ir vēl Āzijas zvejniekkaķim (Prionailurus viverrinus), plakangalvas kaķim (Prionailurus planiceps) un Iriomotes kaķim (Prionailurus iriomotensis). Nagi parasti tiek ievilkti, kad dzīvnieks ir mierīgs un relaksēts. Kad tiek sasprindzināti pirkstu muskuļi, nagi izlien uz āru.[12]

Kaķu dzimtas dzīvniekiem ir augstu velvēta piere un salīdzinoši ar citiem plēsējiem īss purns. Tiem ir ļoti spēcīgi žokļu muskuļi.[12] Zobu skaits mazāks, kā citiem plēsējiem (28—30), tāpēc purns ir īss un galva izskatās ieapaļa. Izteikti plēsēju tipa zobu sistēma. Mēle pārklāta ar sīkiem, noasinātiem raga izaugumiem, kas palīdz nokasīt gaļu no kauliem un tīrīt kažoku. Aste lielākajai daļai ir gara, tā parasti ir viena trešdaļa vai puse no ķermeņa. Dažām sugām aste ir vēl garāka. Sniega leoparda (Uncia uncia) aste ir gandrīz vienā garumā ar ķermeni. Dažas sugas ir izņēmumi. Piemēram, lūšiem (Lynx) ir īsas astes.

Kažoka matojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāsojums parasti ir no pelēcīga līdz rūsgani brūnam. Kažokam ir dažādi raksti, tas var būt strīpains, plankumains, punktains vai rozetveida. Dažām sugām kažoki ir vienkrāsaini bez rakstiem. Vienkrāsaina ir lauva, puma, karakals un ūdrkaķis. Vairākām sugām piemīt melānisms. Tas nozīmē, ka sugas ietvaros ir īpatņi ar melnu kažoku.[12] Lielos kaķus, kas ir melni, parasti sauc par melnajām panterām. Visām kaķu dzimtas sugām ir melns "asaru celiņš", kas sākas pie acs kaktiņa un stiepjas virzienā uz purnu.[13] Tas var būt samērā īss vai izteikts un garš kā gepardam. Apmatojums parasti ir īss, tomēr ziemeļu vai augstkalnu sugām tas ir samērā garš un biezs, piemēram, sniega leoparda matojums ir ļoti biezs.

Maņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No maņu orgāniem vislabāk ir attīstīti dzirde un redze; oža ir vāja. Acis lielas, zīlītes vertikālas spraugas veidā. Kaķi ir spējīgi dzirdēt ļoti augstas frekvences skaņas — līdz 50 000 Hz (cilvēks līdz 20 000 Hz). Visiem kaķu dzimtas dzīvniekiem piemīt ģenētiska anomālija - tie nespēj sagaršot neko saldu.[14]

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi kaķu dzimtas dzīvnieki, izņemot lauvu ir vientuļnieki, lai gan arī savvaļas mājas kaķi veido kolonijas. Kaķu dzimtas pārstāvjiem pārsvarā ir krēslas un nakts dzīvesveids. Apmēram trīs ceturtdaļas no visām sugām mājo mežos, un lielākā daļā spēj lieliski kāpt kokos. Tomēr kaķu dzimtas dzīvnieki ir sastopami dažādos biotopos, kalnus un tuksnešus ieskaitot. Kaķu dzimtas dzīvnieki ir pielāgojušies medījuma iegūšanai piezogoties, uzglūnot un uzbrūkot no neliela attāluma, retāk vajājot.

Neliela auguma sugas vairojas ik gadus vai pat biežāk (mājas kaķis); lielās reizi 2—3 gados. Nelielajām sugām metienā ir līdz 5—6 mazuļiem, bet lielajām 2—4 mazuļi. Tie dzimst akli un bezpalīdzīgi. Mazuļus audzina māte, tēvs rūpējas par tiem tikai retos gadījumos. Dzīves ilgums līdz 30 gadiem.

Kaķu dzimtas klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķu dzimta (Felidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Feline Nutrition». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 9. aprīlī.
  2. No. 2 - Lion
  3. Kaķu dzimta (Felidae)
  4. «Lynx lynx (L.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. janvārī. Skatīts: 2011. gada 9. aprīlī.
  5. «Eiropas meža kaķis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 9. aprīlī.
  6. Wozencraft, W. Christopher (16 November 2005). "Order Carnivora (pp. 532-628)". In Wilson, Don E., and Reeder, DeeAnn M., eds. Mammal Species of the World: A Taxonomic and Geographic Reference (3rd ed.). Baltimore: Johns Hopkins University Press, 2 vols. (2142 pp.). pp. 532–548. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494
  7. «Phylogenetic relationships within mammalian order Carnivora indicated by sequences of two nuclear DNA genes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 13. septembrī.
  8. Cats Climb New Family Tree
  9. «Black-footed cat (Felis nigripes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. martā. Skatīts: 2011. gada 9. aprīlī.
  10. «Tigers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. janvārī. Skatīts: 2011. gada 9. aprīlī.
  11. O'Brien, S., D. Wildt, M. Bush (1986). "The Cheetah in Genetic Peril". Scientific American 254: 68–76.
  12. 12,0 12,1 12,2 Sunquist, Mel; Sunquist, Fiona (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 5–16. ISBN 0-226-77999-8.
  13. Cats of Africa, Maitland Edey, Time-Life Books, New York, 1968, p.25
  14. Pseudogenization of a Sweet-Receptor Gene Accounts for Cats' Indifference toward Sugar

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]