Kadetu partija

Vikipēdijas lapa
"Krievijas brīvība" (1917. gada Kadetu partijas plakāts)

Kadetu partija jeb Konstitucionāli demokrātiskā partija (krievu: Кадеты, Конституционно-демократическая партия) bija nozīmīga centriski orientēta politiskā partija Krievijā 20. gadsimta sākumā.

Krievu liberāls politiķis Pāvels Miļukovs raksturoja Konstitucionāli demokrātisko kustību kā ideoloģisku, sociāli reformistisku kustību un noteica dibināmās partijas galveno uzdevumu — iekļūt Domē un cīnīties par politisko brīvību un pareizu pārstāvniecību.

Partija bija populāra inteliģences, tirgotāju, pilsētnieku un liberālās muižniecības, kā arī strādnieku vidū. Tās programma, kas paredzēja dziļas politiskās un sociālās reformas, un, no otras puses, vēlme šīs reformas īstenot tikai miermīlīgā ceļā, bez revolūcijām, vardarbības un asinsizliešanas, nodrošināja tai plašu sabiedrības atbalstu. Partijas pārstāvji kritizēja gan varas iestāžu represīvās darbības, gan revolucionāru vardarbīgās darbības.

Pēc Oktobra revolūcijas, kad Baltā kustība sāka zaudēt pilsoņu karā, gandrīz visi Kadetu partijas līderi pameta Krieviju.

Galvenie programmas punkti (1913. gadā)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Visu Krievijas pilsoņu vienlīdzība bez dzimuma, reliģijas vai tautības atšķirības;
  • sirdsapziņas, vārda, preses, pulcēšanās un arodbiedrību brīvība;
  • personas un mājokļa neaizskaramība;
  • tautību kultūras pašnoteikšanās brīvība;
  • konstitūcija ar tautas priekšā atbildīgu ministriju (parlamentārā sistēma);
  • Vispārējas vēlēšanas, pamatojoties uz septiņu daļu formulu (1. vispārējas, 2. tiešas, 3. vienlīdzīgas 4. aizklātas vēlēšanas bez izšķirības 5. pēc dzimuma, 6. tautības un 7. reliģijas);
  • Vietējā pašpārvalde, pamatojoties uz vispārējām vēlēšanām, kas attiecas uz visu pašvaldības teritoriju;
  • neatkarīga tiesu vara;
  • nodokļu reforma, lai atvieglotu nabadzīgāko iedzīvotāju slāņu stāvokli;
  • valsts, apanāžas, kabinetā un klosteros esošās zemes bezmaksas nodošana zemniekiem;
  • obligāta privātīpašnieku zemes daļas izpirkšana par viņu labu "pēc taisnīgas cenas";
  • tiesības streikot;
  • likumdošanas darba aizsardzība;
  • astoņu stundu darba diena, "kur vien iespējams";
  • vispārēja bezmaksas un obligāta pamatizglītība;
  • visu tautu un tautību kultūras pašnoteikšanās (reliģija, valoda, tradīcijas);
  • Somijas un Polijas konstitucionālā autonomija;
  • Krievijas unitārā iekārta, nepieļaujot tās federalizāciju (izņemot Poliju un Somiju), "vienas un nedalāmas Krievijas" principa pasludināšana.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]