Kailamfībijas

Vikipēdijas lapa
Kailamfībijas
Lissamphibia (Haeckel, 1866)
Parastā varde (Rana temporaria)
Parastā varde (Rana temporaria)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseAbinieki (Amphibia)
ApakšklaseKailamfībijas (Lissamphibia)
Iedalījums

3 mūsdienās dzīvojošas kārtas:

Kailamfībijas Vikikrātuvē

Kailamfībijas (Lissamphibia) ir abinieku klases (Amphibia) apakšklase, kas apvieno visas jaunāko laiku sugas — trīs mūsdienās dzīvojošo abinieku kārtas un vienu kārtu, kas izmira pirms 3,6 miljoniem gadu. Senākās zināmās kailamfībijas ir Triadobatrachus massinoti no Madagaskaras, kas dzīvoja pirms 250 miljoniem gadu,[1] un Polijas Czatkobatrachus polonicus, kas dzīvoja vienā laikā ar Madagaskaras primitīvo abinieku.[2] Šajā apakšklasē nav ietverti paleozoja abinieki.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vismazākā kailamfībiju kārta ir bezkājainie abinieki (Gymnophiona), attēlā Riolitas cecīlija (Caecilia nigricans)
Eiropas protejs (Proteus anguinus) dzīvo pazemes upēs

Kad Ernsts Hekels 19. gadsimtā izveidoja kailamfībiju apakšklasi, tajā netika ietverti bezkājainie abinieki (Gymnophiona), lai gan Hekels uzskatīja, ka tie ir tuvu radniecīgi astainajiem un bezastainajiem abiniekiem.[4] 20. gadsimta sākumā, balstoties uz tā laika fosilajiem atradumiem, sistemātika tika mainīta un zinātniekiem vairs nebija šaubu, ka senākie abinieki attīstījās no zivīm — daivspurēm Eustenopteron, kurām bija muskuļotas spuras ar iespējām pārvietoties pa sauszemi.[1] Mūsdienās paleontologi ir noraidījuši pieņēmumu, ka abinieki varētu būt attīstījušies no dažādām zivju grupām.[5] Tā kā lielākā daļa zinātnieku ir pieņēmusi viedokli, ka visiem abiniekiem ir vienots priekštecis, tad valda arī uzskats, ka kailamfībijām ir viens priekštecis, lai gan starp dažādām abinieku grupām pastāv zināmas atšķirības. Tādēļ tuvāk radniecīgās kārtas tiek iedalītas vienotā varžu virskārtā (Batrachia), kurā netiek sistematizēti bezkājainie abinieki. Pēdējos gados ir izvirzīta vēl viena jauna hipotēze, ka kailamfībiju grupa vispār nav monofilētiska.

Diskusijas par kailamfībiju izcelsmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādām zinātnieku grupām ir atšķirīga izpratne par kailamfībiju izcelsmi un attīstību. Kopumā pastāv 3 dažādas versijas. Divās no šīm versijām zinātnieki uzskata, ka kailamfībijas ir monofilētiska grupa. Šie zinātnieki uzskata, ka visas sugas cēlušās no viena priekšteča. Versiju atšķirība ir to dažādās hipotēzes par kailamfībiju priekšteci (temnospondili (Temnospondyli)[6] vai lepospondili (Lepospondyli)[7]). Ir arī zinātnieki, kas uzskata, ka ir bijuši divi dažādi priekšteči: bezastainie abinieki un astainie abinieki attīstījušies no izmirušajiem primitīvajiem abiniekiem temnospondiliem, bet bezkājainie abinieki no senajiem četrkājaiņiem lepospondiliem, līdz ar to uzskatot, ka kailamfībiju grupa ir polifilētiska.[8] Tomēr pēdējo gadu molekulārie pētījumi mūsdienās dzīvojošām abinieku sugām atbalsta monofilētisko hipotēžu pareizību (pirmo un otro versiju).

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kailamfībijām ir vairākas kopīgas īpašības. Dažas no īpašībām attiecas uz mīkstajiem audiem, kuri, protams, nav saglabājušies senajiem abiniekiem. Ja salīdzina skeleta uzbūvi, tad dažas no īpašībām piemīt arī paleozoja abiniekiem.[9] Kailamfībijām, piemēram, ir pakauša pauguru pāris, divu veidu ādas dziedzeri — gļotu un kā izaugumi, ribas neietver visu vēdera dobumu, spēja izbīdīt acis un daudzas citas kopīgas anatomiskas īpašības.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Zivju un abinieku evolūcijas koks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 20. augustā.
  2. «The Early Triassic stem−frog Czatkobatrachus from Poland». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. februārī. Skatīts: 2013. gada 20. augustā.
  3. Laurin, M. (2010). How Vertebrates Left the Water. Berkeley: University of California Press. ISBN 978-0-520-26647-6.
  4. Haeckel, E. (1866), Generelle Morphologie der Organismen : allgemeine Grundzüge der organischen Formen-Wissenschaft, mechanisch begründet durch die von C. Darwin reformirte Decendenz-Theorie. Berlin
  5. The Greatest Step In Vertebrate History: A Paleobiological Review of the Fish-Tetrapod Transition
  6. Dates, nodes and character conflict: addressing the lissamphibian origin problem
  7. Marjanović, D., Laurin, M. (2009). "The origin(s) of modern amphibians: a commentary". Evolutionary Biology 36 (3): 336–338. doi:10.1007/s11692-009-9065-8
  8. «A stem batrachian from the Early Permian of Texas and the origin of frogs and salamanders». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 20. augustā.
  9. Duellman, W. E.; Trueb, L. (1994). Biology of amphibians. illustrated by L. Trueb. Johns Hopkins University Press. ISBN 0-8018-4780-X.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]