Varžu virskārta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Varžu virskārta
Batrachia (Latreille, 1800)
Austrālijas zaļā kokvarde (Litoria caerulea)
Austrālijas zaļā kokvarde (Litoria caerulea)
Uguns salamandra (Salamandra salamandra)
Uguns salamandra (Salamandra salamandra)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseAbinieki (Amphibia)
ApakšklaseKailamfībijas (Lissamphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
Iedalījums

2 mūsdienās dzīvojošas kārtas:

Varžu virskārta (Batrachia) ir abinieku klases (Amphibia) virskārta, kas apvieno vardes, krupjus un salamandras (astaino abinieku un bezastaino abinieku kārtas), kā arī vienu izmirušu kārtu Allocaudata, kuras pārstāvji ārēji atgādināja salamandras. Šajā virskārtā netiek iekļauta tikai viena kailamfībiju grupa - bezkājainie abinieki.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskais vārds Batrachia pirmo reizi sāka lietot 1800. gados franču zoologs, lai apzīmētu vardes, bet mūsdienās šis nosaukums tiek izmantots, lai apzīmētu abinieku grupu, kas cēlusies no viena aizvēsturiskā priekšteča. Hipotēzi, ka astainie abinieki un bezastainie abinieki ir savstarpēji daudz tuvāk radniecīgi nekā trešā mūsdienās dzīvojošā grupa - bezkājainie abinieki, atbalsta gan morfologiskie pētījumi, gan molekulārie.

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senā kailamfībija Gerobatrachus tiek uzskatīta par pēdējo kopīgo astaino un bezastaino abinieku priekšteci (datorgrafika)

Senākie zināmie varžu virskārtas pārstāvji ir Triadobatrachus massinoti no Madagaskaras, kas dzīvoja pirms 250 miljoniem gadu,[1] un Polijas Czatkobatrachus polonicus, kas dzīvoja vienā laikā ar Madagaskaras primitīvo abinieku.[2] Lai arī nav saglabājušās fosilijas no senākiem laikiem, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, var secināt, ka astainie abinieki no bezastainajiem abiniekiem viens no otra nodalījās daudz senāk. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka tas noticis perma periodā,[3] bet citi, ka daudz senāk - pirms 367 miljoniem gadu devona beigās.[4] Tomēr laikam pagātnē robežas novelk senie četrkājaiņi - lepospondili (Lepospondyli), kurus uzskata par abinieku priekštečiem. Lepospondili dzīvoja apmēram pirms 300 miljoniem gadu. Labi saglabājušās fosilijas ir vairākiem senajiem perma sākuma četrkājaiņiem, kas ir apmēram 275 miljonus gadu vecas. Šie dzīvnieki joprojām nav uzskatāmi par kailamfībijām, tātad perma periods varētu būt senākā varžu virskārtas rašanās robeža.[5]

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan lielākā daļa zinātnieku atbalsta varžu virskārtas evolucionāro pamatojumu, tomēr pastāv arī alternatīvas hipotēzes. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka astainie abinieki ir tuvāk radniecīgi bezkājainajiem abiniekiem un ka tie būtu jāizdala atsevisķā kladā Procera, vardes vienlaikus sistematizējot paralēlā grupā.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zivju un abinieku evolūcijas koks
  2. The Early Triassic stem−frog Czatkobatrachus from Poland
  3. Pyron, R. A. (2011). "Divergence Time Estimation Using Fossils as Terminal Taxa and the Origins of Lissamphibia". Systematic Biology 60 (4): 466–481. doi:10.1093/sysbio/syr047. PMID 21540408
  4. Inoue, J.; Donoghue, P. C. J.; Yang, Z. (2009). "The Impact of the Representation of Fossil Calibrations on Bayesian Estimation of Species Divergence Times". Systematic Biology 59 (1): 74–89. doi:10.1093/sysbio/syp078
  5. Marjanovic, D.; Laurin, M. (2007). "Fossils, Molecules, Divergence Times, and the Origin of Lissamphibians". Systematic Biology 56 (3): 369–388. doi:10.1080/10635150701397635. PMID 17520502
  6. Marjanović, D.; Laurin, M. (2013). "The origin(s) of extant amphibians: A review with emphasis on the "lepospondyl hypothesis"". Geodiversitas 35: 207. doi:10.5252/g2013n1a8