Kalitriksu dzimta

Kalitriksu dzimta (Gray, 1821)
Kaltriksu dzimtas pārstāvētās ģintis: Callitrix, Leontopithecus, Saguinus, Cebuella, Mico, Callimico
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Primāti (Primates)
Apakškārta	Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
Virsdzimta	Jaunās pasaules pērtiķi (Platyrrhini)
Dzimta	Kalitriksi (Callitrichidae)
Kalitriksu dzimta Vikikrātuvē

Kalitriksu dzimta (Callitrichidae) ir primātu dzimta, kas pieder Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtai. Dzimtai pieder 7 ģintis un aptuveni 47 sugas. Dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Lielākā sugu daļa mitinās Amazones baseinā.

Izskats

Dzimtu pārstāv Rietumu puslodes mazākie pērtiķi. Svars — 140-900 g, ķermeņa garums 13–37 cm, aste — 15–42 cm. Gara un mīksta vilna, virs ausīm dažkārt matu pušķi, parasti ir vaigubārda un citi matu rotājumi. Kažokā dominē baltie, melnie un rudie toņi. Aste ļoti pūkaina, taču netiek izmantota satveršanai. Asi nagi.

Dzīvesveids un barība

Visas sugas aktīvas diennakts gaišajā laikā. Dzīvo kokos un pārvietojas ar lēcieniem vai horizontāli skrienot pa zariem. Parasti dzīvo nelielās ģimeņu grupās, kuras sastāv no pāriem un viņu pusaugu pēcnācējiem, kas palīdz rūpēties par jaunākajiem mazuļiem. Šādu grupu areāls aptver no 1 līdz 50 ha.

Visēdāji. Uzturā lieto gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību. Ēdienkartē ietilpst dažādi augļi, lapas, ziedi un to nektārs, kukaiņi, zirnekļi, vardes, ķirzakas, gliemji, putnu mazuļi un olas, reizēm arī sikspārņi.

Vairošanās

Vairāki kalitriksu vairošanās aspekti ir neparasti ne tikai starp pērtiķiem, bet arī zīdītājiem. Partneri veido attiecības no monogāmām līdz poligāmām un poliandrām (daudzvīrība), vai pat attiecībām, kad diviem vai vairāk tēviņiem ir divas vai vairāk mātītes.

Izņemot Geldi kalimiko, kuriem ir viens mazulis, kalitriksiem 80 % gadījumu dzimst dvīņi. Galvenais mazuļu aprūpētājs ir tēviņš. Viņš tos nēsā, barošanās reizēs ik pēc divām trim stundām iedodot tos mātītēm. Pēcnācēju audzināšanā parasti iesaistās visi grupas tēviņi un pārējie saimes locekļi.

Sistemātika

Sākotnēji Jaunās pasaules pērtiķi bija iedalīti divās dzimtās — Callitrichidae (līdz 1950. gadiem Hapalidae) un Cebidae. Vēlāk visas sugas apvienoja kopīgā Cebidae dzimtā ar septiņām apakšdzimtām, un kalitriksu apakšdzimta (Callitrichinae) iekļāva 4 ģintis — Callitrix (iskaitot pundurkalitriksu Cebuella pygmaea), Saguinus, Leontopithecus un Callimico. Dzimtas nosaukumu Callitrichidae atjaunoja 2002. gadā.

Divkrāsainais tamarīns (Saguinus bicolor)

Melanastes miko (Mico melanurus)

• ģints Cebuella
  • Pundurkalitrikss (Cebuella pygmaea)
• ģints Callibella
  • Mazais kalitrikss (Callibella humilis)
• ģints Kalitriksi (Callithrix)
  • Zeltaino auspušķu kalitrikss (Callithrix aurita)
  • Zeltgalvas kalitrikss (Callithrix flaviceps)
  • Žofruā kalitrikss (Callithrix geoffroyi)
  • Balto auspušķu kalitrikss (Callithrix jacchus)
  • Vīda melno auspušķu kalitrikss (Callithrix kuhlii)
  • Melnausu kalitrikss (Callithrix penicillata)
• ģints Callimico
  • Geldi kalimiko (Callimico goeldii)
• ģints Tamarīni (Saguinus)
  • Divkrāsainais tamarīns (Saguinus bicolor)
  • Rudgalvas tamarīns (Saguinus fuscicollis)
  • Žofruā cekulainais tamarīns (Saguinus geoffroyi)
  • Napo upes tamarīns (Saguinus graellsi)
  • Imperatora tamarīns (Saguinus imperator)
  • Raibsejas tamarīns (Saguinus inustus)
  • Baltlūpu tamarīns (Saguinus labiatus)
  • Baltkāju cekulainais tamarīns (Saguinus leucopus)
  • Martinsa tamarīns (Saguinus martinsi)
  • Ūsainais rudgalvas tamarīns (Saguinus melanoleucus)
  • Rudroku tamarīns (Saguinus midas)
  • Ūsainais tamarīns (Saguinus mystax)
  • Melnais tamarīns (Saguinus niger)
  • Melnkrēpju tamarīns (Saguinus nigricollis)
  • Edipa cekulainais tamarīns (Saguinus oedipus)
  • Sarkanpaura ūsainais tamarīns (Saguinus pileatus)
  • Zeltmantijas tamarīns (Saguinus tripartitus)
• ģints Lauvtamarīni (Leontopithecus)
  • Zeltainais lauvtamarīns (Leontopithecus rosalia)
  • Zeltgalvas lauvtamarīns (Leontopithecus chrysomelas)
  • Melnais lauvtamarīns (Leontopithecus chrysopygus)
  • Melnsejas lauvtamarīns (Leontopithecus caissara)
• ģints Miko (Mico)
  • Akari miko (Mico acariensis)
  • Sudrabainais miko (Mico argentatus)
  • Dzeltenkāju miko (Mico chrysoleuca)
  • Emīlijas miko (Mico emiliae)
  • Baltplecu miko (Mico humeralifera)
  • Auspušķu miko (Mico intermedia)
  • Baltsejas miko (Mico leucippe)
  • Manikoru miko (Mico manicorensis)
  • Marka miko (Mico marcai)
  • Mauesas miko'' (Mico mauesi)
  • Melnastes miko (Mico melanurus)
  • Melngalvas miko (Mico nigriceps)
  • Sataremaru miko (Mico saterei)
  • Rondonijas miko (Mico rondoni)

Literatūra

• Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979, 71—73. lpp.
• Dzīvnieki. Ilustrēta enciklopēdija par visas psaules dzīvniekiem. Galvenais redaktors Deivijs Bērnijs. Zvaigzne ABC. 2007., 2014. ISBN 978-9984-22-809-9, 125—127. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalitriksu dzimta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)