Parastā kalme
| Parastā kalme | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Ārumu dzimta (Araceae) |
| Ģints | Kalmes (ģints) (Acorus) |
| Suga | Parastā kalme (Acorus calamus) |
 Parastā kalme Vikikrātuvē | |
Parastā kalme jeb smaržīgā kalme (Acorus calamus) ir garš (60-120 cm), pārmitrā zemē augošs viendīgļlapju ārumu dzimtas augs.[1] Auga dabīgā izcelsmes vieta ir Indija un Arābijas zemes, bet mūsdienās tas ir izplatījies pa visu pasauli.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalmes ir daudzgadīgs lakstaugs, kas veido spēcīgus, resnus, ložņājošus sakneņus. Īsais stumbrs pie pamata sarkanīgs. Lapas garas, lineāras, pie pamata sedz cita citu. Sīkie, dzeltenzaļie ziedi sakārtoti vālītēs, zied maijā un jūnijā[2]. Auglis ir garena, sārta oga, bet Latvijā parasti neienākas, līdz ar to kalme vairojas nevis ar sēklām, bet veģetatīvi ar sakneņiem[3].
Ķīmiskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalmju sakneņi satur ēterisko eļļu, kura sastāv no vairāk kā 36 vielām, no kurām svarīgākās ir α-azarons un β-azarons. Bez tiem, kalmēs atrodami arī
- terpēni - pinēns, kamfēns, borneols, kalomols, kalamēns;
- aromātiskie savienojumi - eigenols, metilizoeigenols;
- rūgtvielas - akorīns, akorons, izoakorons, neoakorons;
- miecvielas, glikozīdi u.c[2].
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalmju sakneņus izmanto ārstniecībā ēstgribas un gremošanas darbības uzlabošanai, sāpju mazināšanai un lielās devās — vemšanas izraisīšanai. Tautas medicīnā kalmes izmantotas arī anēmijas, žultspūšļa un nieru slimību ārstēšanai un pret žagām[2].
Tie tiek izmantoti arī kā garšaugi, viegls stimulants un kā absinta sastāvdaļa.
Citi nosaukumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrāk saukta arī kalve un ūdens skalbes.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «smaržīgā kalme - Acorus calamus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-03-20.
- 1 2 3 H. Rubine, S. Ozola, V. Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 122–125. lpp.
- ↑ I. Birulis. 400 puķes Latvijā no pavasara līdz rudenim. Rīga : Lauku Avīze, 2007. 92. lpp. ISBN 978-9984-542-24-9.
- ↑ «Periodika». "Latvijas Drogists", Nr.5. 1930. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 20. marts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā kalme.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|