Kalpone ar piena krūzi
| Kalpone ar piena krūzi | |
|---|---|
| De Melkmeid | |
 | |
| Mākslinieks |
Jans Vermērs  [1] |
| Gads | 1660 |
| Medijs |
audekls, eļļas krāsa [2][3] |
| Kustība |
baroks, Nīderlandes glezniecības zelta laikmets [4] |
| Izmēri | 45.5 cm (17.9 in)[3] × 41 cm (16 in)[3] |
| Atrašanās vieta |
Gallery of Honour, Nīderlande |
| Īpašnieks |
Pīters van Reivens, Magdalēna van Reivena, Pīters van Reivens, Lukretija Johanna van Vintere, Hendrik Six van Hillegom, Jan Pieter Six VI, Pieter Hendrik Six van Vromade, Jan Six van Vromade, Rijksmuseum [5][6] |
| Kolekcija |
Rijksmuseum [7] |
| Inventāra nr. |
SK-A-2344 [8][3] |
| Identifikatori | RKDimages ID: 24950 |
"Kalpone ar piena krūzi" (nīderlandiešu: De Melkmeid, Het Melkmeisje) ir nīderlandiešu gleznotāja Jana Vermēra eļļas krāsas glezna. Tā atrodas Rijksmuseum kolekcijā Amsterdamā, Nīderlandē, kur to uzskata par "neapšaubāmi vienu no muzeja labākajiem eksponātiem".[9]
Gleznas pabeigšanas datums dažādos avotos norādīts atšķirīgs. Rijksmuseum to novērtējuši kā aptuveni 1658. gadu. Saskaņā ar Metropoles mākslas muzeja Ņujorkā pētījumiem, tā tapusi 1657. vai 1658. gadā.[10] Tīmekļa vietne Essential Vermeer norāda plašāku periodu: 1658—1661.[11]
Apraksts un komentāri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai arī oriģinālvalodas tradicionālajā nosaukumā sieviete tiek nosaukta par kalponi, kas slauc govis, tajā ir attēlota mājas vai virtuves istabene, zema ranga iekštelpu kalpone,[11] kas vienkāršā telpā uzmanīgi lej pienu uz galda esošā tukšā māla traukā. Uz galda atrodas arī dažādu veidu maize. Viņa ir jauna, spēcīgi būvēta sieviete ar tīru linu cepuri, zilu priekšautu un pār platiem apakšdelmiem atlocītām piedurknēm. Aiz viņas muguras uz grīdas atrodas kāju sildītājs; uz sienas ir Delftas flīzes, uz kurām attēlots Kupidons (skatītājam pa kreisi) un tēls ar stabu (pa labi). No loga gleznas kreisajā pusē plūst spoža gaisma.[12]
Glezna sniedz pārsteidzošu ilūziju, sniedzot ne tikai detalizāciju, bet arī radot sajūtu par sievietes un galda svaru. "Gaisma, lai arī spoža, neizdzēš rupjās maizes garozas tekstūras un neizlīdzina kalpones plato vidukli vai noapaļoto plecu apjomu", The New York Times rakstīja mākslas kritiķe Karena Rozenberga. Tomēr pusei sievietes sejas esot ēnā, "nav iespējams pateikt, vai viņas nodurtās acis un sakniebtās lūpas izsaka skumjas vai koncentrēšanos," viņa rakstīja.[12]
Metropoles mākslas muzeja Eiropas gleznu departamenta kurators, divu Vermēra izstāžu organizators, Volters Lītke izteicies, ka "tas ir mazliet kā Monas Lizas efekts" mūsdienu skatītājiem. "Mūsdienu auditorijai viņā ir mazliet noslēpumainība. Viņa veic savus ikdienas pienākumus, nedaudz smaidot. Un mūsu reakcija ir "Par ko gan viņa domā?'"[13]
Īpašnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pīters van Reivens (1624–1674), Vermēra Delftas patrons (un pēc viņa nāves 21 gleznotāja darba īpašnieks), visticamāk gleznu nopirka tieši no mākslinieka. Lītke apšauba, ka viņš būtu gleznu pasūtījis.[14] Pēc viņa nāves, visticamāk, to mantoja viņa atraitne, Marija de Kneita, iespējams, viņu meita, Magdelene van Reivena (1655—1681) un noteikti viņa znots Jakobs Disiuss (1653–1695),[15][16] kura īpašums 1696. gadā tika izpārdots kopā ar citām mākslinieka gleznām. Izsoles ieraksti gleznu aprakstīja kā "ārkārtīgi labu" un darbs tika pārdots par otru augstāko cenu no šīs izsoles gleznām (175 guldeņiem, ko pārspēja tikai 200 guldeņi par Vermēra pilsētas ainavu "Delftas skats".[10][11])
1765. gadā gleznu izsolīja Lēnderts Pīters de Nēfvils.[17] "Slavenā kalpone, Delftas Vermēra izveicīgais darbs" pabija vismaz piecās Amsterdamas kolekcijās, pirms tā kļuva par daļu no tā, ko Metropoles mākslas muzejs nosauca par "vienu no Nīderlandes mākslas lieliskākajām kolekcijām", kura piederēja Lukretijai Johannai van Vinterei (1785–1845). 1822. gadā viņa ieprecējās Sikstu kolekcionāru ģimenē un 1908. gadā divi viņas dēli pārdeva gleznu (kā slavenās Sikstu kolekcijas daļu, kopā 39 darbus) Rijksmuseum, kas iegādājās tos ar atbalstu no Nīderlandes valdības un Rembranta biedrības,[10] bet neiztiekot bez sabiedrības kritikas un apspriešanas un parlamenta ģenerālsekretāra iejaukšanās.[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://www.rijksmuseum.nl/en/collection/SK-A-2344.
- ↑ http://europeana.eu/portal/record//90402/SK_A_2344.html.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 https://www.rijksmuseum.nl/nl/collectie/SK-A-2344; pārbaudes datums: 25 maijs 2017.
- ↑ «Art History 101 – Part 5: 1600-1799». Skatīts: 1 jūnijs 2020.
- ↑ https://www.rijksmuseum.nl/nl/collectie/SK-A-2344.
- ↑ https://www.jstor.org/stable/3780886.
- ↑ https://www.rijksmuseum.nl/nl/collectie/SK-A-2344; pārbaudes datums: 25 maijs 2017.
- ↑ https://www.rijksmuseum.nl/en/collection/SK-A-2344; arhivēšanas datums: 3 maijs 2019; pārbaudes datums: 9 aprīlis 2015; arhīva URL: https://web.archive.org/web/20190503132528/https://www.rijksmuseum.nl/en/collection/SK-A-2344.
- ↑ «The Milkmaid, Johannes Vermeer, c 1660 - Rijksmuseum». Rijksmuseum Amsterdam. Skatīts: 2009. gada 17. septembris.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 «Vermeer's Masterpiece The Milkmaid (September 10–November 29, 2009)». Metropoles mākslas muzejs. Skatīts: 2009. gada 13. septembris.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 «The Milkmaid by Johannes Vermeer». Essential Vermeer. Skatīts: 2009. gada 13. septembris.
- ↑ 12,0 12,1 Karen Rosenberg. «A Humble Domestic Crosses the Sea». The New York Times, 2009. gada 11. septembris. Skatīts: 2009. gada 13. septembris.
- ↑ Phyllis A.S. Boros. «Vermeer's 'Milkmaid' cause for celebration at MMA». Connecticut Post, 2009. gada 13. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. novembrī. Skatīts: 2009. gada 13. septembris.
- ↑ Leonard Lopate. «Vermeer's The Milkmaid» (Audio interview with Walter Liedtke). The Leonard Lopate Show. WNYC radio station, 2009. gada 19. septembris. Skatīts: 2009. gada 19. septembris.
- ↑ Walter Liedtke, Michiel C. Plomp, Axel Ruger. Vermeer and the Delft School. New Haven and London : Yale University Press, 2001. 372, 374. lpp. ISBN 0-87099-973-7.
- ↑ Dissius collection sale retrieved June 4, 2010
- ↑ Catalogue of paintings by the late Pieter de Neufville, nr. 65
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Monogrāfijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bonafoux, Pascal, and Johannes Vermeer van Delft. Vermeer. New York: Konecky & Konecky, 1992. ISBN 978-1-568-52308-8 OCLC 249850444
- Cant, Serena, and Jan Vermeer van Delft. Vermeer and His World, 1632-1675. London: Quercus, 2009. ISBN 978-1-849-16005-6 OCLC 699202293
- Franits, Wayne E. The Cambridge Companion to Vermeer. Cambridge: Cambridge University Press, 2001. ISBN 978-0-521-65330-5 OCLC 45284708
- Franits, Wayne E. Dutch Seventeenth-Century Genre Painting: Its Stylistic and Thematic Evolution. New Haven, Conn: Yale University Press, 2004. ISBN 978-0-300-10237-6 OCLC 473754188
- Gaskell, Ivan, and Michiel Jonker. Vermeer Studies: [Proceedings of the Symposia "New Vermer Studies" Held in 1995 in Washington, and in 1996 in The Hague]. Washington: National Gallery of Art, 1998. Vol. 55. ISBN 978-0-300-07521-2 OCLC 631981597
- Gowing, Lawrence, and Johannes Vermeer. Vermeer. Berkeley, Calif: University of California Press, 1997. ISBN 978-0-520-21276-3 OCLC 36857459
- Henderson, Jasper, Victor Schiferli, and Lynne Richards. Vermeer: The Life and Work of a Master. Amsterdam: Rijksmuseum, 2011. ISBN 978-9-086-89068-2 OCLC 763023437 - Translated from the Dutch from Lynne Richards.
- Koningsberger, Hans. The World of Vermeer, 1632-1675. Time-Life Library of Art series. Amsterdam: Time-Life Books, 1985. ISBN 978-0-900-65858-7 OCLC 13302281
- Metropolitan Museum of Art (New York, N.Y.), and Liedtke, Walter A. The Milkmaid by Johannes Vermeer / Walter Liedtke. New York: The Metropolitan Museum of Art, 2009 OCLC 839735356
- Veidne:MMoAobject - 2009 exhibition catalogue
- Plomp, Michiel, et al. Vermeer and the Delft School / Walter Liedtke. New York : The Metropolitan Museum of Art, 2001. ISBN 978-0-870-99973-4 OCLC 819761194
- Veidne:MMoAobject - 2001 exhibition catalog
- Pollock, Griselda. Differencing the Canon Feminist Desire and the Writing of Art's Histories. London: Routledge, 1999. ISBN 978-1-135-08440-0 OCLC 842262336
- Rand, Harry. 1998. "Wat maakte de 'Keukenmeid' van Vermeer?" Bulletin Van Het Rijksmuseum. 46, no. 2-3: 275-278. ISSN 0165-9510 OCLC 772557024
- Schama, Simon. The Embarrassment of Riches: An Interpretation of Dutch Culture in the Golden Age. New York: Knopf, 1987. ISBN 978-0-394-51075-0 OCLC 14132010
- Vermeer, Johannes, and Taco Dibbits. Milkmaid by Vermeer and Dutch Genre Painting Masterworks from the Rijksmuseum Amsterdam: Exhibition, The National Art Center, 26 September-17 December 2007. Tokyo: Tokyo Shimbun, 2007. OCLC 690709724 - 2007 exhibition catalog
- Wheelock, Arthur K. Vermeer & the Art of Painting. New Haven: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-06239-7 OCLC 31409512
- Wheelock, Arthur K., and Johannes Vermeer. Vermeer: The Complete Works. New York: H.N. Abrams, 1997. ISBN 978-0-810-92751-3 OCLC 36178954
Multimediji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Liedtke, Walter. Special Exhibition: Vermeer’s Masterpiece, The Milkmaid on Vermeer’s Masterpiece The Milkmaid exhibit (September 10, 2009 – November 29, 2009). Audio. Ietver stenogrammu.
- Liedtke, Walter. Vermeer’s Masterpiece The Milkmaid: Discreet Object of Desire: A Curatorial Talk by Walter Liedtke, Curator, Department of European Paintings, The Metropolitan Museum of Art, New York. September 26, 2009. Video. (72 min)
- Lopate, Leonard. Vermeer's The Milkmaid, The Leonard Lopate Show. WNYC. September 18, 2009. Audio intervija ar Volteru Lītki, Vermēra izstādes kuratoru. (18 min)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalpone ar piena krūzi.- The Milkmaid Rijksmuseum vietnē
- Vermeer's Masterpiece: The Milkmaid Metropoles mākslas muzejs - 2009. gada Vermēra izstāde
- The Milkmaid at Essential Vermeer - detalizēta interaktīva gleznas "Kalpone ar piena krūzi" analīze
- Johannes Vermeer, The Milkmaid ColourLex vietnē
|