Guldenis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lībekas guldenis, 1341. gads
10 Nīderlandes guldeņi, 1912. gads

Guldenis (vācu: gulden, no goldgolden — 'zelta zelts') ir novecojusi naudas vienība, kas kādreiz pastāvēja Austrijas impērijā, vairākās vācu valstīs, Šveices kantonos, Dancigas brīvpilsētā, kā arī Nīderlandē un tās kolonijās. Mūsdienās kā naudas vienība kalpo vairs tikai dažās Karību jūras salās.

Sākotnēji ar šo vārdu apzīmēja konkrēta veida monētu, kuru sāka kalt vācu zemēs 14. gadsimtā, atkārtojot florīnu (3,537 g tīrā zelta), kas tolaik bija izplatītākā zelta monēta Eiropā. Vārds "gulden" tā laika vācu valodā nozīmēja "zelta". Šis monētas apzīmējums ieviesās vāciski runājošās zemēs, kā arī Nīderlandē. Vēlāk, 15. gadsimtā, tika izlaistas monētas no sudraba, kuru vērtība atbilda iepriekš minētajai zelta monētai. Turpmāk guldeņi primāri tika kalti no sudraba un ar šo vārdu sāka apzīmēt naudas vienību.

Vācu valstīs pēc Vācijas impērijas izveides 1871. gadā guldeni aizvietoja zelta marka, Austroungārijā 1892. gadā tā tika aizvietota ar austroungāru kronu, savukārt Nīderlandē guldenis bija naudas vienība līdz pat 2002. gadam, kad tika ieviests eiro.