Kamalda (stacija)
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par upi skatīt rakstu Kamalda.
| — Pieturas punkts — | |
|---|---|
 Kamaldas stacijas ēka 2014. gadā | |
.svg)  Kamalda | |
| Pamatinformācija | |
| Līnijā | Ieriķi—Gulbene |
| Atklāta | 1918. gadā |
| Slēgta | 1999. gadā |
| Vēsturiskie nosaukumi | Lohre, Golgovska |
| Pieturas punkta tips | pasažieru |
| Platformu skaits | 1 |
| Platformu tips | malas |
| Sliežu ceļi | 1 (nojaukts) |
| Atrašanās vieta | |
| Koordinātas | 57°10′49.7″N 26°39′10.2″E / 57.180472°N 26.652833°EKoordinātas: 57°10′49.7″N 26°39′10.2″E / 57.180472°N 26.652833°E |
| Tuvākās stacijas |
Gulbene (7 km) Tirza (10 km) |
| Tuvākie p. p., c. p. un i. p. | Galgauska (6 km) |
| Attālums līdz Rīgai | 172 km[1] |
Kamalda bija pieturas punkts līnijā Ieriķi—Gulbene starp Galgauskas pieturu un Gulbenes staciju. Tas atradās Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Galgauskas pagasta robežas. Stacijas ēka atradās apmēram 50 m no sliedēm, tika izmantota kā dzīvojamā māja, vēlāk stāvēja neizmantota, bet 2015. gadā gandrīz pilnībā nodega. Perons atradās tālāk uz Gulbenes pusi, pie tā pasažieru vajadzībām bija uzbūvēta nojume (nav saglabājusies). Daļēji saglabājies stacijas perons, kā arī stacijas ēkas krāsmatas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izveidota vācu okupācijas laikā 1918. gadā ar nosaukumu Lohre, pēc gada pārdēvēta par "Golgovsku", bet 1928. gadā — tagadējā nosaukumā.[2]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kamaldas stacijas krāsmatas 2019. gadā 
Kamaldas stacija, skatoties no Ieriķu puses 
Izdegusī stacijas ēka 
Kamaldas stacija no pagalma puses 
Kamaldas stacija no sliežu puses 
Skats Gulbenes virzienā, pa labi perons 
Skats Tirzas virzienā, pa kreisi perons 
Pasažieru nojumes atliekas 
Daļēji noraktais perons
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kamaldas pieturas punkts |
- ↑ Dzelzceļa pastāvēšanas laikā — braucot caur Ieriķiem.
- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 124. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
| ||||||