Beļavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Beļavas pagasts
Beļavas pagasts LocMap.png
Novads: Gulbenes novads
Centrs: Beļava
Platība: 169,34 km2
Iedzīvotāji (2010): 1845[1]
Blīvums: 10.9 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Kortenhof
krievu: Беллавская
Beļavas pagasts Vikikrātuvē

Beļavas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Gulbenes pilsētu un Stāmerienas, Stradu, Galgauskas, Lejasciema pagastiem, kā arī Alūksnes novada Zeltiņu un Kalncempju pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asarupe, Cirstupe, Dzēsupīte, Kamaldiņa, Mellupe, Mudaža, Olekšupīte, Pinteļupīte.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augulienas ezers, Ludza ezers, Pintelis, Sprīvuļu ezers, Sudalezers

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fon Bergu dzimtas kapliča Beļavas muižas parkā pēc Pirmā pasaules kara (1925).

Zviedru Vidzemes laikā Kārtenes muiža piederēja Johanam Gustavam fon Bīlovam (Bülow), kura vārds iegājies muižas latviskajā nosaukumā. 1683. gadā Beļavas muižā dzimusi Vidzemes brāļu draudzes atbalstītāja Magdalēna Elizabete fon Hallarte.[2] Pēc Lielā Ziemeļu kara muižu savā īpašumā ieguva Bergu dzimta, kas 1750. gadā uz cēla tagadējo Beļavas muižas kungu māju baroka stilā. Pēc feldmaršala Frīdriha fon Berga nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. Pēc 1920. gada agrārās reformas Beļavas muižu 1546 ha kopplatībā sadalīja 69 zemnieku jaunsaimniecībās, no kurām 17 pirms tam jau bija iznomātas zemniekiem (t.s. muižas rentes mājas). Muižas kungu mājā ierīkoja sešgadīgo pagasta skolu. Savukārt Naglienas (Naglenes) muižu 1285 ha kopplatībā sadalīja 59 zemnieku jaunsaimniecībās (tai skaitā bija 15 muižas rentes mājas).[3] 1925. gadā muižas ēkā iekārtoja pagastskolu, tagadējo Krišjāņa Valdemāra pamatskolu.

1935. gadā Madonas apriņķa Beļavas pagasta platība bija 83,3 km² un tajā dzīvoja 1524 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Beļavas un K. Valdemāra ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Beļavas ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1949-1949) un Gulbenes rajonā (pēc 1949. gada). Beļavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto K. Valdemāra ciemu, 1973. gadā — likvidēto Ozolkalna ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Stradu ciemam, 1987. gadā pievienoja daļu Gulbenes pilsētas teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Beļavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Beļava (pagasta centrs), Auguliena, Auziņas, Butāni, Dumpji, Gulbītis, Letes, Naglene, Ozolkalns, Pilskalns, Sīļi, Spārīte, Spriņģi, Svelberģis, Vanagi.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital
  3. Latviešu konversācijas vārdnīcas II. sējuma 2069-70 slejas. Rīga: 1928.-1929.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9