Gulbenes novads

Gulbenes novads
Gulbenes novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Gulbene
Kopējā platība:	1 872,2 km2
• Sauszeme:	1 811,6 km2
• Ūdens:	60,6 km2
Iedzīvotāji (2026):	18 215
Blīvums (2026):	10,1 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Normunds Mazūrs (LA)
Teritoriālās vienības:	1 pilsēta un 13 pagasti: Beļavas pagasts Daukstu pagasts Druvienas pagasts Gulbenes pilsēta Galgauskas pagasts Jaungulbenes pagasts Lejasciema pagasts Litenes pagasts Lizuma pagasts Līgo pagasts Rankas pagasts Stāmerienas pagasts Stradu pagasts Tirzas pagasts
Mājaslapa:	www.gulbene.lv
Gulbenes novads Vikikrātuvē

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojot visas bijušā Gulbenes rajona pašvaldības. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes un Smiltenes novadiem, austrumos ar Balvu novadu, dienvidos ar Madonas novadu un rietumos ar Cēsu novadu.

Novada teritorijas kopplatība ir 187 220 ha jeb 1872 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs Gulbene atrodas Gulbenes paugurvaļņa dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā. Pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

Daba

Novada ziemeļrietumu daļā atrodas Vidusgaujas ieplaka, rietumos — Vidzemes Centrālā augstiene ar augstumiem, kas pārsniedz 200 m vjl (līdz 235 m), vidusdaļā Gulbenes paugurvalnis ar platumu 5-10 km un augstumiem 120-170 m (Beļavas pilskalns 178 m) un osu grēdām dienvidos (t. sk. Liedes kalni), dienvidaustrumos Lubāna līdzenums. Augsnes: velēnu vidēji podzolētās, velēngleja, kūdras podzolētās gleja (g.k. gar Pededzi). Derīgie izrakteņi: māls, smilts, grants, saldūdens kaļķi, kūdra (Lielais Mārku purvs).

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā +16,5 °C. Nokrišņu daudzums 600 mm gadā.

Lielākās upes

• Daugavas baseina: Pededze, Liede.
• Gaujas baseina: Gauja, Tirza.

Ūdenstilpes

Lielākie ezeri — Ludza ezers (2,8 km²), Ušurs (1,6 km²).

Vēsture

13. gadsimta sākumā novada teritorija ietilpa Tālavas un Atzeles zemēs. Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (Gulbana) pirmoreiz minēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Pēc vienas hipotēzes, Druvienas nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka Drivinalda vārds.

No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās Rīgas arhibīskapijas Latviešu galā, 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp Cesvaines un Alūksnes pilīm uzcēla Gulbenes mūra pili (Schwanenburg), kas kļuva par novada pārvaldes centru. Livonijas kara sākumā 1559. gadā pēc uzvaras Tirzas kaujā Gulbenes pili ieņēma Ivana IV karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam, bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Gulbenes pils nodēvēta par Holbinu (latīņu: Horodiscz Holbina) bet krieviski par Гольбин городище vai Шванцбург, pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Pēc Vidzemes iekarošanas Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Gulbenes draudzes novadu uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā muiža nonāca Zviedrijas valsts īpašumā. Gulbene līdz 1783. gadam atradās Cēsu apriņķī, pēc 1783. gada – Valkas apriņķī.

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam Frīdriham fon Bergam piederošajā Beļavas muižā (Kortenhof) uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā Johans Gotlībs fon Volfs iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis (Balto un Sarkano pili). 1835. gadā historisma stilā celta Stāmerienas muižas kungu māja, savukārt Jaungulbenes muižas kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš un uzbūvēta Gulbenes stacija.

Latvijas Neatkarības kara laikā 1918. gada beigās mūsdienu Gulbenes novada teritoriju ieņēma Padomju Latvijas armija, taču līdz 1919. gada 31. maijam Gulbenes apkārtni no komunistiem atbrīvoja Latvijas armijas 4. Valmieras kājnieku pulks. 1924. gada jūnijā no Gulbenes apriņķa atdalīja Madonas apriņķi, kura sastāvā ietilpa liela daļa mūsdienu Gulbenes novada. Pēc Latvijas otrreizējās padomju okupācijas 1947. gadā izveidoja Gulbenes apriņķi, bet pēc diviem gadiem to likvidēja, sadalot Gulbenes un Cesvaines rajonos.

Teritoriālais iedalījums

Gulbenes novadā kopumā ietilpst viena pilsēta (Gulbene) un 13 pagasti. Visi novada pagasti ir sadalīti 4 apvienībās:

Pagastu apvienība	apvienībā ietilpstošie pagasti	iedzīvotāju skaits	platība, km2
Beļavas un Lejasciema pagastu apvienība	Beļavas pagasts, Lejasciema pagasts	2510	507,2
Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu apvienība	Daukstu pagasts, Galgauskas pagasts, Jaungulbenes pagasts, Līgo pagasts	2767	432,1
Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienība	Druvienas pagasts, Lizuma pagasts, Rankas pagasts, Tirzas pagasts	3370	489,7
Litenes, Stāmerienas un Stradu pagastu apvienība	Litenes pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts	3128	431,4

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 31 514 —     1959 31 936 +0.06% 1967 30 565 −0.55%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 31 031 +0.51% 1979 29 797 −0.45% 1989 29 930 +0.04%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 27 983 −0.61% 2011 22 794 −1.85% 2021 19 408 −1.60%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)
1.	Gulbene	Pilsēta	-	7100
2.	Litene	Ciems	Litenes	561
3.	Lizums	Ciems	Lizuma	539
4.	Ranka	Ciems	Rankas	485
5.	Stāķi	Ciems	Stradu	474
6.	Lejasciems	Ciems	Lejasciema	434
7.	Jaungulbene	Ciems	Jaungulbenes	409
8.	Šķieneri	Ciems	Stradu	353
9.	Stari	Ciems	Daukstu	273
10.	Druviena	Ciems	Druvienas	242

Nacionālais sastāvs

Gulbenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (16565)			86.9%
Krievi (1537)			8.1%
Ukraiņi (279)			1.5%
Baltkrievi (142)			0.7%
Poļi (109)			0.6%
Čigāni (41)			0.2%
Lietuvieši (40)			0.2%
Igauņi (7)			0.0%
Cita un neizvēlēta (349)			1.8%

Pašvaldība

2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novadā ievēlēja 15 deputātus no 5 partiju kandidātu sarakstiem.

	Frakcija	Mandātu skaits
	Latvijas attīstībai	6
	Zaļo un zemnieku savienība	3
	Latvijas Reģionu apvienība	2
	Jaunā Vienotība	2
	Jaunā konservatīvā partija, Vidzemes partija	2

Saimniecība

Transports

• 
  Gulbenes dzelzceļa stacija
• 
  Stāmerienes pieturas punkts

Gulbenes novadu nešķērso neviens galvenais autoceļš, taču novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P27 (Smiltene—Gulbene), P33 (Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs), P34 (Sinole—Silakrogs), P36 (Rēzekne—Gulbene), P38 (Cesvaine—Velēna) un P43 (Litene—Alūksne). Novada dienvidos, pie Liedeskroga Gulbenes novada robežu ar Madonas novadu, aptuveni 1 km garumā, veido autoceļš P83 (Lubāna—Dzelzava).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene, uz kuras Gulbenes novada teritorijā atrodas viena stacija (Gulbene) un viena dzelzceļa pietura (Jaungulbene). Tāpat, Gulbenes un Alūksnes novadus savieno dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne uz kuras, novada teritorijā, atrodas Gulbenes stacija un Stāmerienes un Kalnienas dzelzceļa pieturas, kurās regulāri pietur vilciena reiss. Pieturās Birze, Pūriņi un Dunduri vilciens pietur pēc pieprasījuma.

Ievērojami novadnieki

• Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683—1759), Vidzemes hernhūtiešu kustības veidotāja
• Oto Bērtiņš (1818—?), gleznotājs
• Apsīšu Jēkabs (1858—1929), īstajā vārdā Jānis Jaunzemis, rakstnieks
• Jānis Misiņš (1862—1945), bibliogrāfs
• Jūlijs Madernieks (1870—1955), gleznotājs, interjerists
• Voldemārs Maldonis (1870—1941), luterāņu mācītājs, teologs un filozofs
• Jānis Poruks (1871—1911), rakstnieks un dzejnieks
• Andrievs Niedra (1871—1942), luterāņu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks
• Andrejs Priedkalns (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
• Augusts Malvess (1878—1951), arhitekts
• Voldemārs Irbe (1893—1944), mākslinieks
• Leo Svemps (1897—1975), gleznotājs
• Mariss Vētra (1901—1965), īstajā vārdā Morics Blumbergs, dziedātājs un rakstnieks
• Sergejs Duks (1902—1973), koru diriģents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
• Imants Kokars (1921—2011), kordiriģents
• Gido Kokars (1921), kordiriģents
• Antra Liedskalniņa (1930—2000), aktrise
• Imants Cepītis (1935—1993), kordiriģents
• Uldis Pūcītis (1937—2000), aktieris
• Ruta Muceniece (1950), farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2008)
• Andris Kravalis (1967), katoļu bīskaps
• Madara Līduma (1982), biatloniste
• Daumants Dreiškens (1984), bobslejists

Attēlu galerija

• 
  Gulbenes dzelzceļa stacija
• 
  Stāmerienas muižas pils
• 
  Litenes muižas kungu māja
• 
  Jaungulbenes muižas pils

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne