Gulbenes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gulbenes novads
Gulbenes novads karte 2021.png
Gulbenes novads Gulbenes novads
Gulbenes novada karogs Gulbenes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Gulbene
Kopējā platība:[2] 1 872,2 km2
 • Sauszeme: 1 827,3 km2
 • Ūdens: 44,9 km2
Iedzīvotāji (2021):[3] 19 619
Blīvums: 10,7 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Normunds Audzišs(ZZS)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.gulbene.lv
Gulbenes novads Vikikrātuvē

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojot visas bijušā Gulbenes rajona pašvaldības. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes un Smiltenes novadiem, austrumos ar Balvu novadu, dienvidos ar Madonas novadu un rietumos ar Cēsu novadu.

Novada teritorijas kopplatība ir 187 220 ha jeb 1872 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs Gulbene atrodas Gulbenes paugurvaļņa dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā. Pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada ziemeļrietumu daļā atrodas Vidusgaujas ieplaka, rietumos — Vidzemes Centrālā augstiene ar augstumiem, kas pārsniedz 200 m vjl (līdz 235 m), vidusdaļā Gulbenes paugurvalnis ar platumu 5-10 km un augstumiem 120-170 m (Beļavas pilskalns 178 m) un osu grēdām dienvidos (t. sk. Liedes kalni),[5] dienvidaustrumos Lubāna līdzenums. Augsnes: velēnu vidēji podzolētās, velēngleja, kūdras podzolētās gleja (g.k. gar Pededzi). Derīgie izrakteņi: māls, smilts, grants, saldūdens kaļķi, kūdra (Lielais Mārku purvs).[6]

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā +16,5 °C. Nokrišņu daudzums 600 mm gadā.[6]

Lielākās upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie ezeri — Ludza ezers (2,8 km²), Ušurs (1,6 km²).[6]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimta sākumā novada teritorija ietilpa Tālavas un Atzeles zemēs.[6] Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (Gulbana) pirmoreiz minēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Pēc vienas hipotēzes, Druvienas nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka Drivinalda vārds.[7]

No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās Rīgas arhibīskapijas Latviešu galā, 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp Cesvaines un Alūksnes pilīm uzcēla Gulbenes mūra pili (Schwanenburg), kas kļuva par novada pārvaldes centru. Livonijas kara sākumā 1559. gadā pēc uzvaras Tirzas kaujā Gulbenes pili ieņēma Ivana IV karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam, bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Gulbenes pils krieviski nodēvēta par Шванцбург, pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Pēc Vidzemes iekarošanas Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Gulbenes draudzes novadu uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā muiža nonāca Zviedrijas valsts īpašumā.

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam Frīdriham fon Bergam piederošajā Beļavas muižā (Kortenhof) uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā Johans Gotlībs fon Volfs iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis (Balto un Sarkano pili). 1835. gadā historisma stilā celta Stāmerienas muižas kungu māja, savukārt Jaungulbenes muižas kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš un uzbūvēta Gulbenes stacija.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[8][9]
1. Gulbene Pilsēta - 7407
2. Litene Ciems Litenes 663
3. Lizums Ciems Lizuma 577
4. Stāķi Ciems Stradu 483
5. Ranka Ciems Rankas 461
6. Lejasciems Ciems Lejasciema 460
7. Jaungulbene Ciems Jaungulbenes 440
8. Šķieneri Ciems Stradu 352
9. Stari Ciems Daukstu 293
10. Vecstāmeriena Ciems Stāmerienas 249

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gulbenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[10]
Latvieši (16833)
  
88.3%
Krievi (1575)
  
8.3%
Ukraiņi (153)
  
0.8%
Baltkrievi (146)
  
0.8%
Poļi (109)
  
0.6%
Cita un neizvēlēta (255)
  
1.3%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novadā ievēlēja 17 deputātus no 4 partiju kandidātu sarakstiem.[11]

Frakcija Mandātu skaits
Zaļo un Zemnieku savienība 6
Reģionu alianse 4
Vienotība 4
Atmoda 3

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]