Abavas Velnala

Abavas Velnala
Abavas Velnala
Atrašanās vieta	Kandavas pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas	57°1′6.5″N 22°41′16″E
Dziļums	6,5 m
Platums	2,4 m
Augstums	1,7 m
Ieejas	1
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Melderu Velna ala - kulta vieta
Aizsardzības numurs	2300
Vērtības grupa	Valsts
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris
Abavas Velnala Vikikrātuvē

Abavas Velnala (arī Melderu Velna ala, Matkules Velnala, Kandavas Velnala, Kretuļa ala) ir ala Tukuma novada Kandavas pagastā. Izvietojusies Abavas ielejas kreisā krasta sāngravā pie Kalnmuižas—Aizdzires ceļa netālu no Melderu mājām Abavas senlejas dabas parka teritorijā, apmēram 7 km lejpus Kandavas. Iecienīts tūrisma objekts, tomēr vairums apmeklētāju alā iekšā nedodas dubļu dēļ. Ala un atsegums kopš 1957. gada ir aizsargājams ģeoloģisks objekts, bet kopš 1998. gada — valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Ala izveidojusies gaišajos smilšakmeņos zem dolomītu slāņkopām. Tā ir 6,5 m (pēc 1994. gada mērījumiem, dažādi citi avoti nosauc arī garumu līdz 8,6 m) gara, ap 2,4 m plata un līdz 1,7 m augsta, ar šauru un zemu dubļainu ieeju. Alas samazināšanos un ieejas aizsprostošanos veicina nobiras no kraujas un nokrišņu ūdens ieskalotās smiltis.

Virs alas pļavā atrodas Abavas Velnakmens, pie kura 1976. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru rezultātā atrastas senlietas no 2.—4. gadsimta.

Pēc 1924. gadā publicētajām K. Veinberga ziņām, vietējie iedzīvotāji to saukuši arī par Kretuļa alu, jo tur savā laikā esot slēpušies Kretuļa vadītie partizāni.

Teika vēstī, ka Velns gribējis akmeni iesviest Abavā, bet nelaikā gailis iztraucējis ar savu dziedāšanu, tādēļ Velns nosviedis akmeni un iemucis alā.

Ārējās saites

• Dabas aizsardzības pārvalde. Abavas Velnala

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abavas Velnala.