Kara bērnības muzejs
| Kara bērnības muzejs | |
|---|---|
 | |
  Kara bērnības muzejs | |
| Dibināts | 2017 |
| Atrašanās vieta | Logavina 32, Sarajeva |
| Koordinātas | 43°51′43″N 18°25′43″E / 43.86194°N 18.42861°EKoordinātas: 43°51′43″N 18°25′43″E / 43.86194°N 18.42861°E |
| Tips | vēstures muzejs |
| Mājaslapa |
museum |
Kara bērnības muzejs (bosniešu: Muzej ratnog djetinjstva) ir vēstures muzejs Sarajevā, Bosnijā un Hercegovinā, kas tika atvērts 2017. gada janvārī. Muzejs iepazīstina ar bērnu pārdzīvoto Bosnijas kara pieredzi, veidojot stāstu ar priekšmetiem, video liecībām un mutvārdu vēstures fragmentiem. 2018. gadā kā daļa no 2018. gada Eiropas muzeju gada balvas muzejam tika piešķirta Eiropas Padomes muzeju balva, kas ir viena no prestižākajām muzeju nozares balvām.[1][2]
Projekts sākās 2010. gadā, kad Jasminko Halilovičs, Sarajevas uzņēmējs, aktīvists un “kara bērns”, izmantoja tiešsaistes platformu, lai apkopotu īsus jaunu pieaugušo atmiņu stāstus, kuri bija bērni Bosnijas kara laikā. Atmiņas iesniedza vairāk nekā 1000 jauniešu. Halilovičs apkopoja šos atmiņas grāmatā, kas tika publicēta 2013. gadā. Grāmata pēc tam ir tulkota vācu un japāņu valodā.[3]
Kad Halilovičs sāka sarakstīties ar jaunajiem pieaugušajiem, kuri iesniedza atmiņas, viņš saprata, ka daudziem bijušajiem “kara bērniem” joprojām ir specifiski priekšmeti, kurus viņi saista ar savām atmiņām.[4] Viņš sāka strādāt ar citu jauno profesionāļu komandu, lai izveidotu muzeja kolekciju, galu galā savācot vairāk nekā 3000 priekšmetu un vairāk nekā 60 mutiskas vēstures liecības.[5]
Kara bērnības muzejs 2016. gada maijā rīkoja savu pirmo pagaidu izstādi Bosnijas un Hercegovinas Vēstures muzejā.[6] Tālāk sekoja izstādes Zenicas un Visoko pilsētā.[7] 2017. gada janvārī Sarajevā, Logavina ielā, tika atvērta muzeja pastāvīgā ekspozīcija.
Muzeja kolekcijā ir dienasgrāmatas, rotaļlietas, fotogrāfijas, apģērba gabali un dažādi citi priekšmeti, kurus ziedojuši karā izdzīvojušie.[8] Visi priekšmeti tiek pasniegti kopā ar pirmās personas atmiņām no personas, kura tos ziedojusi. Papildus priekšmetiem apmeklētāji var klausīties liecības un lasīt fragmentus no mutvārdu vēstures intervijām.[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Council of Europe Museum Prize 2018». European Museum Forum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 17. maijs.
- ↑ «War Childhood Museum, Sarajevo, wins 2018 Museum Prize». European Museum Forum. January 2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. maijā. Skatīts: 2018. gada 17. maijs.
- ↑ Dan Sheehan. «Jasminko Halilovic: Children of War». Guernica Magazine, December 2015. Skatīts: 2017. gada 5. februāris.
- ↑ Rodolfo Toe. «Sarajevo Museum to Preserve Wartime Childhood Memories». Balkan Transitional Justice, 2016. gada 11. maijs.
- ↑ Eleanor Rose. «Bosnia's War Childhood Museum Finally Opens». Balkan Transitional Justice, 2017. gada 1. janvāris. Skatīts: 2017. gada 5. februāris.
- ↑ Rodolfo Toe. «Sarajevo Museum to Preserve Wartime Childhood Memories». Balkan Transitional Justice. Skatīts: 2017. gada 5. februāris.
- ↑ Dado Ruvic. «Bosnian museum of wartime childhood helps heal trauma», 2016. gada 8. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 5. februāris.
- ↑ «War Childhood Museum». 2015–2020. Skatīts: 2020. gada 11. septembris.
- ↑ Eleanor Rose. «Bosnia's War Childhood Museum Finally Opens». Balkan Transitional Justice, 2017. gada 30. janvāris. Skatīts: 2017. gada 5. februāris.