Bosnijas karš

Bosnijas karš
	Daļa no Dienvidslāvijas kariem
	; Degoša Bosnijas un Hercegovinas parlamenta ēka pēc artilērijas apšaudes, Sarajeva, 1992. maijs; Ratko Mladičs kopā ar Serbijas Republikas kareivjiem; norvēģu ANO kareivis Sarajevas lidostā.
Datums	1992. gada 1. marts — 1995. gada 14. decembris
Vieta	Eiropa
Iznākums	Deitonas miera līgums
Karotāji
Bosnija un Hercegovina; Horvātija; NATO	Dienvidslāvija; Serbu Republika
Komandieri un līderi
Alija Izetbekovičs; Sefers Halilovičs; Rasims Deličs; Envers Hadžihasanovičš; Leigtons Smits; Fraņo Tudžmans ; Janko Bobetko	Slobodans Miloševičs; Radovans Karadžičs; Ratko Mladičs

Bosnijas karš bija starptautisks bruņots konflikts, kas notika Bosnijā un Hercegovinā no 1992. gada 1. marta līdz 1995. gada 14. decembrim. Galvenās karojošās puses bija Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātija, horvātu un serbu valstiskie veidojumi Bosnijā, Serbu Republika un Dienvidslāvijas Federatīvā Republika. Karu var iedalīt divos posmos. Līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties divās frontēs – ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, un Hercegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1994. gada 23. februārī tika noslēgts pamiers ar horvātiem un 18. martā izveidota Bosnijas un Hercegovinas Federācija, kurā tika apvienotas bosniešu un horvātu apdzīvotās teritorijas. Bosnieši un horvāti varēja apvienot spēkus cīņai ar serbiem. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.