Karagājieni uz Zemgali (1271)

Šis raksts ir par 1265. gada krustnešu karagājienu uz Zemgali. Par citām jēdziena Karagājieni uz Zemgali nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienos uz dienvidiem.

1271. gada ordeņa karagājieni uz Zemgali notika pēc 1270. gada Karuzes kaujas, kurā kopā ar lietuviešiem cīnījās arī zemgaļu pulki. Jaunieceltais ordeņa mestrs Valters no Nordekes izsludināja karagājienus uz Zemgali. Pirmajā karagājienā tika ieņemts Tērvetes pilskalns, otrajā Mežotnes pilskalns, bet trešajā Raktes pilskalns. Zemgaļu vadoņi bija spiesti slēgt miera līgumu.

Atskaņu hronikas vēstījums

Livonijas ordeņa mestrs Valters 1271. gada sākumā sapulcināja karaspēku no Livonijas ordeņa valsts komturejām un no Rēveles un devās uz Zemgales galveno pilskalnu Tērvetē, kuru viņam izdevās ieņemt ar nelieliem zaudējumiem. Pilī tika atstāts ordeņa karavīru garnizons un mestrs atgriezās Rīgā.

Pēc vieglās uzvaras mestrs pēc Lieldienām nolēma doties jaunā karagājienā uz Mežotnes pili. Tika sapulcēti ordeņa brāļi, bruņinieki, "zemes ļaudis" (leti, līvi, igauņi u.c.) un citi krustneši. Karaspēks ar kuģiem pa Lielupi devās augšup uz Mežotni. Pilskalnu ātri ieņēma un tajā nometināja ordeņa karavīrus. Pils aizstāvjus piespieda pili atstāt un ar lielu laupījumu krustnešu karaspēks atgriezās Rīgā.

Tad no jauna ordeņa karaspēks devās uz Tērveti, kur no pils paņēma sev līdzi "brašos zemgaļu karavīrus" un tad devās uz Raktes pilskalnu (tagadējā Žagares pilsētā). Pili ieņēma un nodedzināja un "visu, ko vien atrada, to žigli pievāca". Pakļautie zemgaļi bija spiesti slēgt ar mestru Valteru miera līgumu, ar kuru solīja no jauna pieņemt kristīgo ticību. Viņiem uzlika graudu nodevas un klaušas - piedalīšanos ordeņa karagājienos, ceļu ierīkošanā un jaunu piļu celšanā.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari