Žagare
| Žagare | |||
|---|---|---|---|
 Vecā Žagares baznīca (15. gs.) | |||
| |||
  Žagare | |||
| Koordinātas: 56°21′30″N 23°15′00″E / 56.35833°N 23.25000°EKoordinātas: 56°21′30″N 23°15′00″E / 56.35833°N 23.25000°E | |||
| Valsts |
 Lietuva | ||
| Pašvaldība | Jonišķu rajona pašvaldība | ||
| Pilsētas tiesības | 1924 | ||
| Augstums | 50 m | ||
| Iedzīvotāji (2018)[1] | |||
| • kopā | 1 383 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
 Žagare Vikikrātuvē | |||
Žagare (lietuviešu: Žagarė) ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju. Žagares seņūnijas centrs. Svētes upe sadala pilsētu Vecajā Žagarē un Jaunajā Žagarē.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsēta veidojusies zemgaļu Raktes pilskalna vietā. 1198. gadā pirmo reizi pieminēta zemgaļu Raktes pils, bet 1254. gada aprīlī Žagares pilsnovads (Sagera) pieminēts Zemgales bīskapijas sadalīšanas līgumā. Atskaņu hronikā vēstīts par Livonijas ordeņa uzbrukumiem zemgaļu Raktes pilskalnam 1289., 1290. gadā. Līdz 15. gadsimtam Raktes pilskalns atradās Livonijas ordeņa zemē. Raktes pilskalns (berg Rattow, Rattowschen bergh) minēts arī nosakot jauno robežu starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju pēc Melnas līguma noslēgšanas 1426. gadā. 1490. gadā pirmo reizi rakstu avotos minēta Žagares apdzīvotā vieta. 1499. gadā pieminēta baznīca. 1547. gadā Žagare saukta par miesteli, bet 1592.—1595. gadā par miestu. No 1595. līdz 1797. gadam pilsētā bija Kurzemes hercogistes — Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas muitas punkts. 1605. gadā nodega vecā baznīca, un 1623. gadā Jaunajā Žagarē tika uzcelta jauna baznīca.
1795. gadā, pēc Polijas dalīšanas, Katrīna II Žagari piešķīra grāfam Zubovam. 1857. gadā miestu nopirka Dmitrijs Nariškins, pēc viņa pasūtījuma uzcēla Žagares muižas pili. 1861. gadā Žagarē dzīvoja apmēram 4 tūkstoši iedzīvotāju, 1914. gadā — apmēram 14 tūkstoši. Bermontiādes laikā 1919. gada 27. novembrī Latvijas armijas vienības atbrīvoja Žagari no Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas. 1924. gadā Žagarei piešķīra pilsētas tiesības, 1950. gadā Žagare uz laiku kļuva par rajona centru.
Žagarē atrodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Raktes zemgaļu pilskalns ar baznīcu un kapsētu uz tā
- 1633. gadā no vietējā dolomīta celtā Sv. Pētera un Pāvila katoļu baznīca (Žagarės Šv. apaštalų Petro ir Povilo bažnyčia)
- Žagares ģimnāzija ar muzeju
- Bibliotēka
- Reģionālā parka direkcija (Žagarės regioninio parko direkcija)
- Žagares pils (1858–1865)
- Zirgaudzētava
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Juris Bārs strādāja par Žagares ārstu no 1842. līdz 1844. gadam,
- Pauls Mandelštams, arhitekts, dzimis Žagarē
- Pauls, Klāra un Bruno Kalniņi pēc Jaunās strāvas sagrāves Žagarē dzīvoja izsūtījumā no 1899. līdz 1901. gadam.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žagare.- Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Žagares nodošanu Rīgas arhibīskapam no www.herder-institut.de (latīniski)
- Monogrāfija „Žagarė“ (lietuviski)
- Žagares muižas pils (lietuviski)
 | Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- ↑ https://osp-rs.stat.gov.lt/rest_xml/data/S3R167_M3010210/?startPeriod=2018&endPeriod=2018; Q12663462; pārbaudes datums: 2 jūnijs 2019.