Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1224. gada karagājienu uz Hariju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Hariju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir par 1224. gada karagājienu uz Jervu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Jervu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1224. gada karagājiens uz Hariju un Jervu, kauja pie Lohu pils
Daļa no Livonijas krusta kariem
Ancient Estonian counties.png
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens no Burtnieku ezera caur Sakalu virzījās uz Harijas (HARJU) un Jervas zemēm (JÄRVA).
Datums1224. gada janvāris
VietaZiemeļigaunija
IznākumsLohu pils nodedzināšana. Jervas un Viru zemju izpostīšana, kas piekrita atjaunot miera līgumu.
Karotāji
Harijas, Jervas un Viru zemesZobenbrāļu ordenis,
Krustneši no Vācijas
,
Livonijas bīskapijas vasaļi
līvu un letu karavīri

1224. gada karagājiens uz Hariju un Jervu un kauja pie Lohu pils notika 1224. gada janvārī pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās arī Zobenbrāļu ordenis, līvi un leti. Sākumā karagājiens bija iecerēts pret Tērbatas pili, kur krievi bija nozīmējuši bijušo Kokneses ķēniņu Vjačko par vietvaldi, tomēr bāzes nometnē pie Burtnieku ezera tika izlemts vispirms doties uz Ziemeļigauniju palīgā dāņiem. Karagājiens virzījās uz Harijas zemi, kur divas nedēļas ar aplenkuma mašīnām centās ieņemt Lohu pili. Pils aizstāvji padevās, kad uzbrucēji parakās zem aizsarggrāvja sienas. Tika ieņemtas arī trīs mazākas Harijas pilis un pēc tam karaspēks sāka postīt Jervas zemi. Pēc jerviešu un viruiešu lūguma tika atjaunots miera līgums ar viņiem[1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XXVII. 6.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.