Koknese (valsts)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Koknesi kā senu valsti. Par citām jēdziena Koknese nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kokneses ķēniņvalsts
latīņu: Terra Kukonois
vācu: Fürstentum Kokenhusen
pirms 11. gadsimta – 1215
Location of ķēniņvalsts (kņaziste)
Kokneses teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm
Pārvaldes centrs Jersika
Reliģija pareizticība/baltu pagānisms
Valdība monarhija
ķēniņš (regulus de Kukonois)
 - pirms 1280. - 1224. Vetseke
Vēsture
 - Polockas Rurikoviči iecēla savu vietvaldi pilskalnā pie Daugavas ūdensceļa pirms 11. gadsimta
 - Pievienoja Livonijas bīskapijai 1215

Koknese (latīņu: Kukonouyes, Kukonois, vācu: Kokenhusen) bija seno latgaļu ķēniņvalsts (lat. regnum) pie Daugavas ūdensceļa. Tās pārvaldes centrs atradās Kokneses pilī.

Nosaukuma izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts [1], ka senākā Kokneses vietvārda (Kukonoyse) etimoloģija saistāma ar vārdu “koks” (augšzemnieku “kūks”) - varbūt ar nozīmi “koku savākšanas, sanešanas vieta”.[2] Vēsturiski bijuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie un krieviskie varianti. Kokneses vārda vikingu vai vācu cilmes (Koggen+naes - “kuģa deguns”) hipotēzes piekritēji to saista ar kuģa smailo galu.[3]

Pēc citas hipotēzes vietvārds ir atvasināts no upes Koknas nosaukuma, kā agrāk tikusi dēvēta Pērses upe.[4] Šo latgaļu izcelsmes vietvārdu krievi varējuši saprast no savas valodas viedokļa (куконос - “kumps deguns”) kā objektu, kas atrodas augstā izliektā zemes ragā.[5] Liekas, par pareizu uzskatāms norādījums, ka šis latgaļu vietvārds citu valodu ietekmē pārveidojies (latīņu Kukenois, lejasvācu Kokenhus, Kokenhusen).[6]

Teritorija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu pusē Koknese robežojusies ar Aizkraukles, Lielvārdes un Remines pilsnovadiem Daugavas lībiešu zemēs, ziemeļos ar Tolovas zemēm, austrumos ar Jersikas valsts Alenes pilsnovadu, bet dienvidos ar sēļu zemi, taču daudz nepārsniedzot Daugavu. Tādējādi Kokneses valsts ieņēmusi ap 20x50 km, t.i., ap 1000 km2, lielu teritoriju, kur atradušās četras piecas pilis.[7]

Hronoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokneses pilsdrupas 19. gadsimtā.
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Senlatvijas valstis un zemes
Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts
Zemgaļu valsts, Kokneses valsts
Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija
Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis
Zemgales bīskapija
Sēlijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karaliste
Ārvalstu atkarībā
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals
Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Modernās Latvijas izveide
Jaunlatvieši, Jaunā strāva
1905. gada revolūcija
Oberosts, Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Republika (1918-1940)
Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija 1941-1945
Latvijas PSR
Latvijas Tautas fronte
Dziesmotā revolūcija
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
Latvijas Republika (no 1990)
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Livonijas krusta karu laikā Kokneses pilī valda ķēniņš Viesceķis (rex Vesceka de Kukenois), kura kristītais vārds it kā bijis Vjačeslavs (kriviču: Vjačko) un, iespējams, viņš ir bijis Polockas kņazu (kuri bija cēlušies no skandināvu vikingiem) radinieks, lai gan skaidrs, ka Kokneses valdnieks bija latgaļu izcelsmes, tāpat kā Jersikas karalis Visvaldis. Arheoloģiskie izrakumi nepierāda nekādu kriviču populācijas klātbūtni Koknesē, līdz ar to nav nekāda pamata uzskatīt Koknesi par Polockas kņaza vasaļvalsti. Daļa iedzīvotāju bija kristīgi pareizticīgie - ruthenes, tāpēc kļūdaini tiek interpretēta to nacionālā piederība. 1207. gadā Viesceķis kļūst par Rīgas bīskapa vasali, pretī saņemot pusi no savām iepriekšējam zemēm. 1208.gadā Zobenbrāļu ordeņa vasalis Lielvārdes Daniēls iebrūk Koknesē, tomēr Alberts fon Bukshēvdens liek Viesceķi atbrīvot. Kad viņu sasniedz ziņas par bīskapa došanos jūrā, Viesceķis nolemj atgūt varu Koknesē un nogalina iebrucējus. Tomēr vācieši sakopo spēkus karagājienam uz Koknesi, Visceķis nodedzina savu koka pili un dodas uz Krievzemi. Latgaļu pils vietā ordenis sāk celt mūra pili, kas vēlāk kļūst par vienu no stiprākajām pilīm pie Daugavas ūdensceļa.

1215. gadā Polockas kņazs atsakās no tiesībām uz Koknesi, lai gan viņam tādas nav bijušas. 1238. gadā pils nokļūst Rīgas bīskapa pakļautībā. 1269. gadā Koknesi izlēņo Tīznehauzenu dzimtai. 1277. gadā Koknese iegūst pilsētas tiesības un kļust par ilgstošu cīņu objektu starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapiju.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp.
  2. Спрогис И.Я. Паиятники латышкого народного творчества. Вильна, 1868., XXI, 320 с.
  3. Taube M. Russische und litauische Fürsten an der Düna zur Zeit der deutschen Eroberung Livlands (XII. und XIII.Jahrhundert). - Jahrbücher für Kultur und Geschichte der Slaven, NF, 1935, Bd.11, H.3/4, S.367-503.
  4. Генрих Латвийский. Хроника Ливонии. / Подготовил. С.А. Аннинский. - Москва/Ленинград, 1938
  5. Булкин В.А. Герцике и Кукенойс. (К постановке проблемы.) - Проблемы отечественной и всеобщей истории, вып.11. Изд. Ленинградского университета. Л.. 1988. С.124-139.
  6. Johansen P. Volksetymologie und Ortsnamenkunde erläutert am Beispiel Livlands. - Journal de la société Finno-ougrienne, vol.56. Helsinki, 1952. P.1-33.
  7. Indriķa hronika. XI (latviski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]