Karaliskie Gaisa spēki

Vikipēdijas lapa
Karaliskie Gaisa spēki
Royal Air Force
Founded 1918. gada 1. aprīlis
Valstis Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tips Gaisa spēki un Kosmiskie spēki
Loma gaisa karš un kosmosa karš
Lielums
  • 31 710 aktīvajā dienestā (2023. gada jūlijā)[1]
  • 3080 rezervisti (2023. gada jūlijā)
Daļa no Lielbritānijas bruņotie spēki
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija
Gaisa štāba birojs Vaithola, Londona
Motto(s) latīņu: "Per Ardua ad Astra"
(Caur ērkšķiem uz zvaigznēm)
Krāsas sarkans, balts, zils
              
March Ātrais: Royal Air Force March Past
Lēnais: Saeculum[2]
Gadadienas 1. aprīlis
Website https://www.raf.mod.uk/
Komandieri
Armijas Virspavēlnieks Čārlzs III Vindzors
Aizsardzības ministrs Grants Šepps
Ģaisa Štāba priekšnieks Gaisa Čīfs Maršals Ričards Knaitons
Gaisa spēku štāba priekšnieka vietnieks Gaisa Maršals Pols Loids
Gaisa un Kosmisko spēku komandieris Gaisa Maršals Hārvijs Smits
Karalisko Gaisa spēku vorent virsnieks Vorent virsnieks Murugesvarans Subramaniams
Ordeņi
Lidaparāta atpazīstamības simbols
Atpazīstamības simbols uz ķīļa
Gaisa spēku karogs
Aircraft flown
Attack MQ-9 Reaper
Fighter Typhoon FGR4
F-35B Lightning
Helicopter Chinook HC4/5/6/6A
Puma HC2
Reconnaissance Poseidon MRA1
RC-135W Rivet Joint
MQ-9 Reaper
Shadow R1/1A
Trainer Hawk T1/2
Texan T1
Phenom T1
Typhoon T3
Viking T1
Prefect T1
Tutor T1
Juno HT1
Jupiter HT1
Transport Voyager KC2/3
Atlas C1
C-17 Globemaster
Envoy IV CC1
Tanker Voyager KC2/3

Karaliskie Gaisa spēki (angļu: Royal Air Force, RAF) ir Apvienotās Karalistes gaisa un kosmosa spēki.[3] Armiju izveidoja Pirmā pasaules kara beigās 1918. gada 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem gaisa spēkiem pasaulē, apvienojot Karalisko lidotāju korpusu (angļu: Royal Flying Corps, RFC) un Karalisko Jūras gaisa dienestu (angļu: Royal Naval Air Service, RNAS).[4] Kopš izveidošanas Karaliskajiem gaisa spēkiem ir bijusi nozīmīga loma Lielbritānijas militārajā vēsturē, īpaši Otrajā pasaules karā, kur tie iemantoja slavu un cieņu kaujā par Britāniju.[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izveidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienotā Karaliste nebija pirmā valsts, kas ieviesa lidmašīnas, bet Karaliskie gaisa spēki ir pirmie neatkarīgie gaisa spēki no armijas un flotes. Pēc Jana Smetsa sagatavotā "Smetsa ziņojuma" publicēšanas RAF dibināja 1918. gada 1. aprīlī, un tās galvenais štābs atradās bijušajā Cecil viesnīcā.[6] Tolaik tie bija lielākie gaisa spēki pasaulē.[7]

Tomēr pēc kara RAF personālsastāvu krasi samazināja, un starpkaru periodā Karaliskie gaisa spēki uzņēmās atbildību par kontroli pār Irāku un veica vairākas nelielas funkcijas citās Britu impērijas daļās, tostarp Singapūras koloniju un Malajas aizsardzību. Karalisko gaisa spēku jūras aviācijas vienību dibināja 1924. gadā, bet 1939. gada 24. maijā to nodeva Admiralitātes kontrolei.[8]

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Kauja par Britāniju

Karaliskie gaisa spēki piedzīvoja strauju paplašināšanos pirms Otrā pasaules kara un tā laikā. Saskaņā ar 1939. gada decembra Lielbritānijas Sadraudzības gaisa spēku apmācības plānu Sadraudzības gaisa spēki apmācīja un izveidoja "XV panta eskadriļas" dienestam Karalisko gaisa spēku vienībās. RAF eskadriļās dienēja arī daudzi šo valstu piloti, kas individuāli bija ieradušies Lielbritānijā un bēgļi no okupētās Eiropas. Lielbritānijas kaujas laikā 1940. gadā Karaliskie gaisa spēki aizsargāja debesis virs Lielbritānijas no skaitliski pārākās vācu Luftwaffe. Iespējams, garākajā un sarežģītākajā gaisa kampaņā vēsturē, kauja par Britāniju aizkavēja operāciju "Jūras lauva", Hitlera plānu iebrukt Lielbritānijā. Apakšpalātā 20. augustā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils uzstājās ar runu tautai, kurā paziņoja, ka “Nekad cilvēces konfliktu vēsturē tik daudzi nav bijuši parādā tik dažiem.”[9]

Piemiņas kapela[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1943. gadā pēc tam, kad Henrija VII kapelas austrumu spārnu Vestminsteras abatijā sabombardēja un tā vitrāžas izsita kaujā par Britāniju, tika ierosināts to izmantot kā piemiņu Karalisko gaisa spēku kritušajiem pilotiem no Lielbritānijas un sabiedroto pilotiem no Jaunzēlandes, Kanādas, Austrālijas, Dienvidāfrikas, Čehoslovākijas, Polijas, Beļģijas un ASV. 1947. gada 10. jūlijā memoriālu atklāja karalis Džordžs VI. Uz jaunajām vitrāžām bija attēlotas Britānijas kaujā piedalījušos iznīcinātāju vienību emblēmas, RAF devīze Per ardua ad astra (latīņu valodā "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm"), kā arī piloti, kuri metas ceļos pirms kaujas par Lielbritāniju, silītes ar Jēzus bērniņu priekšā un krucifiksam, kas liecina par Kristus augšāmcelšanos. Pēc tam barons Hjū Kasvels Trimenhirs Daudings, RAF iznīcinātāju pavēlniecības galvenais komandieris kaujas par Britāniju laikā, un “RAF tēvs” Hjū Montehjū Trenčards tika apglabāti ar godu kapelas austrumu spārnā. Kopš 1944. gada Vestminsteras abatijā notiek dievkalpojumi pateicībā par uzvaru 1940. gada gaisa kaujā.[10]

Vēsturiskās dienesta pakāpes un zīmotnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karaliskais lidotāju korpuss
(1912—1918. gada aprīlis)
Ģenerālleitnants Ģenerālmajors Brigadieris Pulkvedis Pulkvežleitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais Leitnants
Ģenerālleitnants Ģenerālmajors Brigadieris ģenerālis Pulkvedis Pulkvežleitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants Kadets
Karaliskais jūras gaisa dienests
(1914—1918. gada aprīlis)
Eskadriļas komandieris
(mazāk kā 8 gadi virsnieka pakāpē)
Gaisa komandieris Gaisa leitnants
Spārna kapteinis Spārna komandieris Eskadriļas komandieris
(vairāk kā 8 gadi virsnieka pakāpē)
Gaisa Subleitnants
1918. gada aprīlis — 1918. gada augusts
Ģenerālis Ģenerālleitnants Ģenerālmajors Brigadieris ģenerālis Pulkvedis Pulkvežleitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants
1918. gada augusts — 1919
Ģenerālis Ģenerālleitnants Ģenerālmajors Brigadieris ģenerālis Pulkvedis Pulkvežleitnants Majors Kapteinis Leitnants Otrais leitnants
1919—1952
RAF Maršals Gaisa galvenais maršals Gaisa maršals Gaisa vicemaršals Gaisa komandors Grupas kapteinis Spārna komandieris Eskadriļas līderis Lidotājs leitnants Lidotājs virsnieks Pilots virsnieks
/
Kadets virsnieks
Karaliskais novērotāju korpuss
(1925—1996)
Gaisa komandors Kapteinis novērotājs Komandieris novērotājs Komandieris leitnants novērotājs Leitnants novērotājs Virsnieks novērotājs
1952—2022
RAF Maršals Gaisa galvenais maršals Gaisa maršals Gaisa vicemaršals Gaisa komandors Grupas kapteinis Spārna komandieris Eskadriļas līderis Lidotājs leitnants Lidotājs virsnieks Pilots virsnieks
/aktīvais pilots virsnieks
Kadets virsnieks
2022—Pašlaik
RAF Maršals Gaisa galvenais maršals Gaisa maršals Gaisa vicemaršals Gaisa komandors Grupas kapteinis Spārna komandieris Eskadriļas līderis Lidotājs leitnants Lidotājs virsnieks Pilots virsnieks
/aktīvais pilots virsnieks
Kadets virsnieks

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aloni, Shlomo. "Arab—Israeli Air Wars 1947—82" (2001)
  • Biddle, Tami Davis. Rhetoric and Reality in Air Warfare: The Evolution of British and American Ideas about Strategic Bombing, 1914—1945 (2002)
  • Bowyer, Chaz. History of the RAF (London: Hamlyn, 1977).
  • Dean, Maurice. The Royal Air Force and Two World Wars (Cassell, 1979).
  • Connolly, Corvin J. Marshal of the Royal Air Force Sir John Cotesworth Slessor and the Anglo-American Air Power Alliance, 1940—1945 (Texas A&M Press, 2001).
  • Cox, Jafna L. "A splendid training ground: the importance to the Royal Air Force of its role in Iraq, 1919—32." Journal of Imperial and Commonwealth History 13.2 (1985): 157—184.
  • Davis, Richard B. Bombing the European Axis Powers. A Historical Digest of the Combined Bomber Offensive 1939—1945 (Air University Press, 2006) online Arhivēts 21 December 2016 Wayback Machine vietnē.
  • Gooderson, Ian. Air Power at the Battlefront: Allied Close Air Support in Europe 1943—45 (Routledge, 2013).
  • Heaton, Colin D., and Anne-Marie Lewis. Night Fighters: Luftwaffe and RAF Air Combat Over Europe, 1939—1945 (Naval Institute Press, 2008).
  • Charles Heyman. The Armed Forces of the United Kingdom (2014–2015). Barnsley : Pen and Sword, 2013. ISBN 978-178346351-0.
  • Hoffman, Bruce. British Air Power in Peripheral Conflict, 1919—1976 (RAND, 1989) online Arhivēts 28 July 2020 Wayback Machine vietnē., with bibliography
  • International Institute for Strategic Studies. Hackett, James (redaktors) . The Military Balance 2010. London : Routledge, 2010. ISBN 978-1857435573.
  • International Institute for Strategic Studies. Hackett, James (redaktors) . The Military Balance 2012. London : Routledge, 2012. ISBN 978-1857436426.
  • Lee, David. Eastward: a history of the Royal Air Force in the Far East, 1945—1972 (Seven Hills Books, 1984).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]