Vinstons Čērčils

Vinstons Čērčils; Winston Churchill
	Apvienotās Karalistes premjerministrs
	Amatā; 1940. gada 10. maijs — 1945. gada 27. jūlijs
Priekštecis	Nevils Čemberlens
Pēctecis	Klements Etlijs
	Amatā; 1951. gada 26. oktobris — 1955. gada 7. aprīlis
Priekštecis	Klements Etlijs
Pēctecis	Entonijs Īdens
Dzimšanas dati	1874. gada 30. novembrī; Blenemas pils, Vudstoka, Oksfordšīra, Apvienotā Karaliste
Miršanas dati	1965. gada 24. janvārī (90 gadu vecumā); Kensingtona, Londona, Apvienotā Karaliste
Politiskā partija	Konservatīvā partija (1900—1904, 1924—1964); Liberālā partija (1904—1924);
Dzīvesbiedrs(-e)	Klementīne Čērčila (Clementine Churchill)
Profesija	politiķis, karavīrs, rakstnieks
Augstskola	Sandhērstas Karaliskā militārā akadēmija

Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils (angļu: Sir Winston Leonard Spencer-Churchill; dzimis 1874. gada 30. novembrī, miris 1965. gada 24. janvārī) bija Apvienotās Karalistes armijas virsnieks un politiķis, pazīstams kā viens no Sabiedroto valstu līderiem Otrā pasaules kara laikā. Apvienotās Karalistes premjerministrs no 1940. līdz 1945. un no 1951. līdz 1955. gadam. Čērčils bija viens no pirmajiem, kas aicināja izveidot "Eiropas Savienotās Valstis", tādējādi arī viens no pirmajiem Eiropas Savienības idejiskajiem atbalstītājiem. Otrā pasaules kara pieredze pārliecināja viņu, ka mieru var garantēt apvienota Eiropa.

Dzīvesgājums

Dzimis 1874. gadā lorda Rendolfa Spensera-Čērčila ģimenē, kurš vēlāk kļuva par Pārstāvju palātas līderi. Mācījās elitārajā Herovas publiskajā skolā, studēja Sandhērstas Karaliskajā militārajā akadēmijā. Britu armijas sastāvā piedalījās karadarbībā Indijā, Sudānā un Otrajā būru karā.

1901. gadā viņu ievēlēja par parlamenta deputātu no Konservatīvās partijas, 1904. gadā viņš pārgāja uz Liberālo partiju. 1910. gadā kļuva par iekšlietu ministru (Home Secretary), 1911. gadā kā iekšlietu ministrs piedalījās Sidnejstrītas aplenkumā, kurā notika cīņa ar Pētera Krāsotāja vadīto latviešu revolucionāru — laupītāju grupu. Čērčils par matu izglābās no nāves, jo lode trāpīja viņa cepurē. Vēlāk bija jūras kara ministrs (First Lord of the Admiralty), Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā atkāpās no amata pēc Galipoli kaujas neveiksmes un piedalījās kaujās Rietumu frontē. Pēc kara beigām 1919.–1921. gadā vienlaicīgi bija kara un gaisa spēku ministrs. 1924. gadā V. Čērčils atkal pārgāja uz Konservatīvo partiju un kļuva par finanšu ministru. Pēc valdības nomaiņas 1929. gadā V. Čērčils bija iekšējā opozīcijā Konservatīvo partijā un pretojās Vācijas ekspansijas "nomierināšanas politikai".

Otrā pasaules kara laikā, 1940. gadā, pēc Nevila Čemberlena demisijas kļuva par Lielbritānijas premjeru un, spītējot daudzām neveiksmēm, izmantojot savu pārliecību, runas dāvanas un politisko ožu, spēja kopā ar Sabiedrotajiem gūt uzvaru karā. Tomēr pēc uzvaras karā zaudēja 1945. gada parlamenta vēlēšanās, tāpēc nepiedalījās Potsdamas konferences noslēdzošajā posmā.

1946. gada 5. martā Fultonā, Misūri Čērčils teica Fultonas runu, kurā vērsās pret PSRS un pieminēja "dzelzs priekškaru", kas pārdala Eiropu. Šo runu var uzskatīt par Aukstā kara sākumu. 1951. gadā Čērčils atkal spēja kļūt par Lielbritānijas premjerministru.

Secinājumus, ko viņš izdarījis no vēstures sniegtajām mācībstundām, viņš izteica savā "runā studējošajai jaunatnei" 1946. gadā Cīrihes Universitātē: "Ir viens līdzeklis, kas […] dažos gados padarītu visu Eiropu […] brīvu un […] laimīgu. Ir jāatjauno Eiropas ģimene, vai vismaz tik daudz no tās, cik mēs varam, un jānodrošina struktūra, kurā tā var mājot mierā, drošībā un brīvībā. Mums jāizveido sava veida Eiropas Savienotās Valstis." 1953. gadā Čērčilam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā.

Miris pēc atkārtotiem smadzeņu infarktiem 1965. gadā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vinstons Čērčils.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Nevils Čemberlens Klements Etlijs	Apvienotās Karalistes premjerministrs 1940—1945 1951—1955	Pēctecis: Klements Etlijs Entonijs Īdens
Apbalvojumi
Priekštecis: Fransuā Moriaks	Nobela prēmija literatūrā 1953	Pēctecis: Ernests Hemingvejs