Karavela (uzņēmums)

SIA Karavela
Tips	sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Darbības joma	pārtikas rūpniecība, zivju konservu ražošana
Dibināts	2001. gads (1882. gads)
Dibinātājs	H. Birmanis, A. Sērensens
Galvenais birojs	Rīga, Latvija
Galvenās personas	Andris Bite
Produkti	zivju produkti
Pamatdarbības ienākumi	66 mlj. eiro (2020)
Darbinieki	650 (2021)
Tīmekļa vietne	karavela.lv

SIA "Karavela" ir Latvijas pārtikas uzņēmums, viens no lielākajiem zivju konservu un preservu ražotājiem Eiropā. Uzņēmuma ražotne un birojs atrodas Rīgā.

Uzņēmuma zīmoli: "Kaija", Arnold Sørensen, Larsen un F'SH PEAS (vegānā zivs alternatīva).

SIA "Karavela" īpašnieki ir AS "Strops investīcijas" (67,14 %), Jānis Endele (20 %), Oskars Punenovs (12,86 %).

Vēsture

Pirmsākumi

Par "Karavela" pirmsākumu tiek uzskatīts 1882. gads, kad Rīgas otrās ģildes tirgonis H. Birmanis Audēju ielas 13. namā iekārtoja nelielu baltā skārda izstrādājumu darbnīcu, kur uzsāka ražot jumta skārdu, bundžas konserviem, kafijai, kakao, saldumiem. Jau 19. gadsimta deviņdesmitajos gados ar 32 strādnieku darbu viņš sasniedza 500 tūkstoš rubju gada apgrozījumu.

Kolosālā pelņas iespēja un tirgus perspektīva deva iespēju nelielo darbnīciņu pārvietot uz Tērbatas ielu 77, kur darbu uzsāka jau 200 cilvēku. Reizē ar uzņēmuma paplašināšanos, strādnieku vidējā izpeļņa samazinājās līdz 28 rubļiem mēnesī. Strādnieki atbalstīja 1905. gada revolūcijas idejas, aktīvi piedalījās Rīgas streikos, pieprasot darbadienas saīsināšanu un algas paaugstinājumu.

Vispārīgais pirmskara rūpniecības kāpinājums Krievijā atsaucās pirmām kārtām uz metālapstrādes uzņēmumiem Rīgā. Produkcijas sortimentu paplašināja ar iekārtām konservu kārbu hermētiskai noslēgšanai, fabrikas gada apgrozījums sasniedza 1,5 miljoniem rubļu.

Pirmā pasaules kara laikā uzņēmums darbību pārtrauca.

Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas uzņēmums darbu atsāka, bet bija spiests pārorientēties uz Rietumeiropu, vienlaikus krasi izmainot produkcijas sortimentu. Tajā laikā notika arī uzņēmuma īpašnieku maiņa. 1920. gadā fabriku nosauca jaunā īpašnieka, skandināvu uzņēmēja Arnolda Sērensena (Arnold Sørensen) vārdā, un par tās emblēmu kļuva kaija ar zivi atvērtajā knābī. No pirmskara 200 cilvēku kolektīva uzņēmumā bija palicis tikai 61 strādnieks. Uzņēmums Arnold Sorensen ražoja skārda kārbas, zivju, gaļas, sakņu, augļu, ogu un sēņu konservus, kā arī dažādus mājsaimniecības skārda izstrādājumus. Pēc 1929.-1933. gada ekonomiskās krīzes Arnolda Sērensena fabrika sāka lēnām paplašināties. Uz bezdarbnieku un lēto izejvielu bāzes Arnolds Serensens sāka savu iedzīvošanās periodu, kura summārais apjoms tikai 1939. gadā vien sasniedza 2,43 miljonus latu. Toreiz ražotnē strādāja 360 cilvēki, kuri gatavoja zivju, sakņu, augļu un gaļas konservus, sālīja mucās gurķus. Ražoja arī mājsaimniecības traukus no melnā un cinkotā skārda, konservu kārbas no baltā skārda, skārda bērnu rotaļlietas, litografētā skārda izstrādājumus un galvanizētā skārda priekšmetus, no kuriem ievērojama daja tika eksportēta uz ārzemēm. Ražošanas apjoms bija palielinājies vairākas reizes, taču strādnieku izpeļņa palikusi iepriekšējā līmenī. "Cīņa" 1935. gadā rakstīja, ka fabrikas telpas ir nederīgas ražošanai, nav ventilācijas, nepietiek apsildīšanas jaudu, tāpēc cilvēki zaudē veselību un izpeļņa nepietiek iztikas minimumam.

Kaija, lielākais zivju konservu kombināts

Pēc Latvijas okupācijas strādnieki pārņēma fabriku kolektīva īpašumā. Ar Latvijas PSR Tautas komisāru padomes Galvenās zivju rūpniecības pārvaldes norādījumu 1940. gadā lielākais zivju rūpniecības uzņēmums republikā ieguva jaunu nosaukumu "Kaija" un pārgāja tautas īpašumā. Jau 1941. gadā "Kaija" plānoja saražot 2 miljonus 600 tūkstošus nosacīto konservu kārbu.

Otrajā pasaules karā "Kaijai" tika nodarīti 4 miljonus 600 000 rubļu zaudējumi. Ražošanas jaudas bija izlaupītas un izpostītas 50 % procentu apmērā, arī fabrikas strādnieku skaits bija samazinājies uz pusi. 1944. gada nogalē nelielais "Kaijas" strādnieku kolektīvs ķērās pie fabrikas atjaunošanas. Fabrika drīz ieguva kombināta statusu, jo Tērbatas ielas ražotnei tika pievienots Artilērijas ielā izvietotais konservu cehs.

Fabrika nepārtraukti palielināja ražošanas jaudas un modernizēja iekārtas. Tika uzsākta jaunu produkcijas veidu ražošana, kā arī kulinārijas izstrādājumu un zivju kūpinājumu ražošana.

1948. gadā "Kaijai" pievienoja konservu fabriku "Daugava".

1951. gadā kombināts "Kaija" ar savām konservu kārbām varēja pilnīgi apgādāt visus nozares uzņēmumus republikā, bet konservu ceha sortimentā sāka dominēt tādi ražojumi kā "Šprotes eļļā", "Butes eļļā", "Mencas eļļā" un vēl citi.

1957. gadā pievienoja uzņēmumu "Latvijas konservi" un kulinārijas ražotni. "Kaija" sāka apgūt plašu zivju kulinārijas ražojumu sortimentu, delikatešu prezervus no sālītas siļķes. Turpmākajos gados kulinārijas ceha produkcija pieauga 4,9 reizes, attaisnojot savu būtību kā eksperimentālais cehs jaunu zivju izstrādājumu veidu ieviešanai masveida ražošanā.

1965. gadā "Kaija" bija vienīgā fabrika Latvijā, kas izgatavoja konservu kārbas eksporta produkcijai, 35 miljonus konservu kārbu gadā. Fabrikai bija novecojušas ražošanas telpas Rīgas centrā, P. Stučkas ielā.

1966. gadā "Kaija" ar Rietumu baseina zivju rūpniecības galvenās pārvaldes pavēli kārtējo reizi mainīja savu statusu un kļuva par "Zivju konservu un kulinārijas izstrādājumu eksperimentālo fabriku".

1974. gadā fabrika "Kaija" paplašinaja preservu ražošanu: tika uzstādīta mehanizētā līnija siļķu un skumbriju preservu izgatavošanai. Līdz šim zivis kārbās ielika ar rokām. Jaunā līnija ļava stipri palielināt produkcijas izlaidi, pēc kuras bija liels pieprasījums.

Laika periodā no 1966. līdz 1976. gadam konservu izlaide palielinājās 4 reizes, zivju kulinārijas izstrādājumu ražošana — 1,9, bet skārda taras ražošana — 1,7 reizes.

1976. gadā fabrika tika apvienota ar Rīgas Sardīņu rūpnīcu un parņēma tās konservu un kūpināšanas cehus.

1979. gadā tajā vietā, kur bija Rīnūžu zvejnieku ciemats ar vienstāva namiņiem, kas pirms dažiem gadu desmitiem vēl atradās tālaja Rīgas nomalē, izaugusi veselā pilsēta: tur paceļas fabrikas "Kaija" jaunie ražošanas korpusi, skola, universālveikals, bērnudārzs, kā arī augstceltnes dzīvojamās ēkas ar ērtiem dzīvokļiem.

1982. gada fabrika tika pārdēvēta par "Kaija — Rīgas zivju konservu kombināts". 1980. gadu vidū uzņēmums izveidojās par zivju konservu un kulinārijas izstrādājumu līderi visā PSRS teritorijā.

Līdz 1983. gadam lielākā daļa kombināta apakšvienību bija izkliedēta pa visu Rīgu: kulinārijas cehs atradās Artilērijas ielā, skārda kārbu fabrika P. Stučkas ielā, konservu cehs Vecmīlgrāvī. Lai uzlabot ražošanas vadīšanu, nolēma visas kombināta «Kaija» apakšvienības koncentrēt vienā vietā, Vecmīlgrāvī. 1982. gadā Jurģus nosvinēja skārda kārbu fabrika un ādministratīvā ēka, uzsāktas zivju gastronomijas administratīva korpusa, noliktavas, kur vienlaikus varēs uzglabāt 200 tonnu zivju, un attīrīšanas iekārtas būves.

Tajā pašā gadā kombinātā sākušies eksperimenti karpu audzēšanā ar industriālo paņēmienu. Dīķos un ezeros preču zivju ražošanai vajadzīgi apmēram trīs gadi, bet uzņēmumā to iespēs jau četros mēnešos. Pirmajā kārtā bija paredzēts ražot 240 tonnas karpu gadā, pēc tam palielināt līdz tūkstoš tonnām. Uzņēmumā tika nodarbināti apmēram četrdesmit cilvēku.

1966.-1980. gados kombinātā apgūta 300 jaunu produkcijas veidu ražošana. Vispasaules Izstādē Briselē "Kaijas" ražotais komplekts "Zivju asorti" ieguva "Grand Prix". Desmitajā piecgadē, pateicoties fabrikas kompleksajai mehanizācijai un ražošanas procesu automatizācijai, produkcijas apjoms audzis par 124,4 %, nepalielinot strādājošo skaitu. 35 «Kaijas» ražojumu veidi ir atzīti par labākajiem PSRS tirdzniecības palātas Latvijas filiāles paviljonā. Produkcija tika eksportēta uz Dāniju, Beļģiju, Franciju, Mongoliju, Poliju, VDR, Cehoslovakiju, Bulgāriju un uz citām valstīm. Pie savas simtgades kombināts sasniedzis ražošanas apjomu 22 miljonu rubļu.

Tajā laikā "Kaija" tika specializēta tikai okeāna zivju pārstrādē, bet iekšējo ūdeņu un Baltijas jūras zivis savā ziņā pilnīgi pārņēmuši Latvijas zvejnieku kolhozu savienības, kas, pēc direktora Ērika Feldberga uzskata, bija ļoti pareizi, lai netraucētu ražošanas intensifikāciju un nesadrumstalotu ražošanu. Vienīgi kombināta konservu kārbu fabrika ar taru apgādāja arī republikas Gaļas un piena rūpniecības ministrijas uzņēmumus, ražoja metāla vāciņus mājas konservēšanas vajadzībām.

1985.g. novembrī kombinātā stājās darba lerindā zivju gastronomljas Izstrādājumu kombināts, kurš tika apgādāts ar augstražīgām modernām iekārtām, lai kāpināt produktu izlaidi, paplašinot to sortimentu ar zivju pelmeņiem, zivju galertu, pildīto zivi un citu produkciju, kas tika gatavota kompleksi mehanizētās plūsmas līnijās. Kombināta jauda bija 30 tonnas produktu dienā — auksti un karsti kūpinātas zivis, kulinārijas Izstrādājumus un pusfabrikātus.

1991. gada 26. septembrī zivju konservu kombināts tika reorganizēts par Valsts uzņēmumu "Rīgas zivju konservu kombināts Kaija".

1995. gada 31. maijā tas tika reorganizēts par privāto Akciju sabiedrību "Kaija".

Uzņēmums nopietni cieta 1998. gada Krievijas finanšu krīzē.

1999. gadā uzņēmējs Imants Kalniņš no viena Ave Lat grupas īpašnieka nopirka AS "Kaija" akciju kontrolpaketi. Nākamos trīs gadus uzņēmums strādāja ar peļņu, bet 2003. gadā "Kaijas" apgrozījums saruka trīskārt, un zaudējumi pārsniedza 1,46 miljonus latu.

No 2000. gada līdz 2004. gadam pret AS "Kaija" vairākkārt tika ierosināta maksātnespējas lieta, un 2004. gada 7. maijā tika pasludināta maksātnespēja. 2004. gada 15. jūlijā tika uzsākta bankrota procedūra.

Uzņēmuma pārveidošana

2004. gada novembrī agrākās "Kaija" telpās zivju konservus sāka ražot SIA "Karavela", kas dibināta 2001. gada 16. oktobrī un nodarbojās ar zivju pārstrādei vajadzīgo izejvielu tirdzniecību. Uz "Karavela" darbā pārgāja lielākā daļā AS "Kaija" darbinieku.

2013. gadā SIA "Karavela" ieguldīja 5 miljonus eiro ražošanas līniju atjaunošanā un paplašināšanā. Rietumvalstu tirgos uzņēmuma produkcija tiek pārdota ar Arnold Sørensen preču zīmi. 2015. gada jūnijā Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem, to skaitā "Karavela", Krievija ieviesa aizliegumu ievest zivju konservus, pamatojot to, ka Baltijā ražotajos konservos bijis konstatēts paaugstināts benzopirēna saturs. 2017. gada decembrī Krievija atļāva ievest zivju konservus SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam DGM Shipping AS.

Zivju „ģeogrāfija” šobrīd ir plaša: skumbrijas nāk no Skotijas un Īrijas, Fēru salām, siļķes — no Norvēģijas un Skotijas, laši — no Aļaskas, Tālajiem Austrumiem un Norvēģijas, sardīnes — no Marokas, tunči — no Ekvadoras un Maurīcijas salām.

Pašā „Karavelā” strādā 245 darbinieki, bet grupā ir vēl vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar metālapstrādi, nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, ar tehniskajiem pakalpojumiem. Kopā ir 650 cilvēku.

Viens no lielākajiem konservu ražotājiem Eiropā

2019. gada 20. martā tika paziņots, ka SIA "Karavela" ir noslēdzis darījumu par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (zīmols Larsen) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā "Karavelas" sistēmā. Larsen bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs, kas ražoja Atlantijas skumbrijas, siļķes, laša, kūpinātas siļķes un foreles produktus. Uz ražotni Rīgā tika pārvestas ražošanas iekārtas. Larsen pirkšanas darījums tika pabeigts 2020. gada augustā.

2021. gadā "Karavela" uzskatāma par trešo lielāko konservu ražotāju Eiropā ar apgrozījumu vairāk nekā 66 miljoni eiro gadā. "Karavelai" šobrīd eksporta tirgus ir 46 valstīs.

Īpašnieki

2021. gada 3. februārī Jānis Bite pārdeva tam piederošās SIA "Karavela" 56 % kapitāldaļas Andrim Bitem, palielinot viņa daļu uzņēmumā no 24 % līdz 80 %; savukārt Jānim Endelem pieder 20 %. Andris Bite 1996. gadā sāka strādāt "Ave Lat" grupas uzņēmumā "Kaija" kā tirdzniecības aģents.

2023. gada oktobrī Andris Bite samazināja savu kapitāldaļu īpatsvaru no 80 % līdz 41,43 %, nododot daļas Pēterim Bitem (28,29 %) un Jānim Bitem (10,29 %). 30. novembrī Jānis, Pēteris un Andris Bite dibināja pārvaldītājsabiedrību AS "Strops investīcijas", kas 18. decembrī Jānim un Pēterim piederošās SIA "Karavela" kapitāldaļas, kā arī Andra Bites 28,57 %. Tādējādi AS "Strops investīcijas" kļuva par SIA "Karavela" lielāko īpašnieku ar 67,14 %, Andrim Bitem palika 12,86 %, bet Jānis Endele daļa nemainījās (20 %).

2024. gada maijā kļuva zināms, ka 12,86 % SIA "Karavela" kapitāldaļu no Andra Bites ir pārgājuši Oskara Punenova īpašumā.

Ārējās saites

• Karavela
• Kaija
• Sorensen