Kardināls Rišeljē
| Armāns Žans di Plesī Kardināls de Rišeljē | |
|---|---|
| Lisonas bīskaps | |
 1637. gada Rišeljē portrets | |
| Metropole | Bordo |
| Diecēze | Lisona |
| Krēsls | Lisona |
| Termiņa sākums | 1607. gada 17. aprīlis |
| Termiņa beigas | 1624. gada 29. aprīlis |
| Citi amati |
|
| Kārtas | |
| Iesvētīšana | 1607. gada 17. aprīlī |
| Iecelšana par kardinālu | 1622. gada 5. septembrī |
| Personiskā informācija | |
| Dzimis |
1585. gada 9. septembrī Parīze, Francija |
| Miris |
1642. gada 4. decembrī (57 gadu vecumā) Parīze, Francija |
| Tautība | Francūzis |
| Konfesija | Romas katoļu baznīca |
| Alma mater | Navarras koledža |
| Paraksts |
 |
| Ģerbonis |
 |
Kardināls Rišeljē, arī Armāns Žans di Plesī de Rišeljē (franču: Armand Jean du Plessis de Richelieu; dzimis 1585. gada 9. septembrī, miris 1642. gada 4. decembrī), saukts arī par "Sarkano kardinālu", bija Francijas valsts darbinieks, kardināls, pirmais ministrs, Francijas absolūtisma pamatlicējs.
1624. gadā kļuva par karaļa Luija XIII galveno ministru un ieņēma šo amatu līdz nāvei 1642. gadā. Būdams viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī, nostiprināja karaļa varu, pārveidodams Franciju par stipru, centralizētu valsti. Kaut arī ieņēma katoļu kardināla amatu, nevēlēdamies pieļaut Hābsburgu nostiprināšanos, Trīsdesmitgadu kara laikā nostājās protestantu pusē. Nodibināja Franču akadēmiju, atbalstīja Kvebekas apgūšanu.
Politiskā karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rišeljē politiskā karjera attīstījās visai sarežģīti, izmantojot XVII gadsimta Francijas sākuma kolīzijas, kas bija saistītas ar karalienes-mātes Marijas Mediči pavaldonību. Karaliene-māte, izmantojot sava dēla Luija XIII nepilngadību, nodeva praktiski visu varu sava tautieša un favorīta Končino Končini rokās. Končini politika un alkatība izraisīja dziļu nepatiku galminieku aprindās un jaunā karaļa naidu. Rezultātā, sasniedzis 17 gadu vecumu, karalis, pateicoties savu draugu sazvērestībai, lika apcietināt un nogalināt Končini. Neskatoties uz to, ka toreizējais bīskaps Rišeljē bija zināmā mērā Končini sabiedrotais un valsts sekretārs, pateicoties laikus ieņemtai neitralitātes pozīcijai, Rišeljē tika piemērota tikai īslaicīga izraidīšana.
Nedaudz vēlāk, kad no varas gāztā reģente un karaļa māte mēģināja organizēt aristokrātu sacelšanos, karalis nolēma izmantot Rišeljē kā vidutāju starp sevi un māti, ko Rišeljē veiksmīgi paveica. Rezultātā karaliene-māte, zaudēdama faktisko varu, formāli pat atguva vietu karaļa padomē.
Pateicoties savām diplomātiskajām dotībām, pēc kļūšanas par premjerministru vai galveno ministru Rišeljē konsolidēja karaļa varu un sagrāva aristokrātu frakcijas, kuras, viņaprāt, vājināja valsti. Ierobežodams aristokrātijas tiesības, viņš daļēji balstījies uz buržuāziju un augstāko ierēdniecību, nodrošinot Francijas dominēšanu tālaika Eiropā. Par spīti saviem ārpolitikas sasniegumiem, Rišeljē nebūt nav baudījis popularitāti Francijas iedzīvotāju vidū, jo viņš gan vienlaikus atbalstīja vācu protestantu prinčus Trīsdesmitgadu kara laikā, gan atņēma saviem hugenotiem cietokšņus, kurus tiem bija piešķīris Henrijs IV saskaņā ar Nantes ediktu.
Darbība izglītības un mākslas jomā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Īpaši jāatzīmē Rišeljē loma izglītības un mākslas jomā. Viņš kļuva par Parīzes Universitātes aizbildni, kā arī Sorbonas koledžas rektoru, atjaunojot un paplašinot šo iestādi. Rišeljē tāpat kļuva pazīstams kā mākslu aizbildnis. Viņš nodibināja Franču Akadēmiju, iesaistot izglītoto sabiedrības daļu franču valodas pilnveidošanā un izplatīšanā. Atgūstot Ziemeļamerikā Kvebeku, viņš veicināja frankofoniju Rietumu puslodē.
Jāpiezīmē, ka Rišeljē personība kļuva īpaši populāra, pateicoties Aleksandra Dimā romānam "Trīs musketieri", kas mūsdienās bieži tiek ekranizāts, kaut gan rakstnieka attēlotais varonis visai maz atbilst patiesajam vēstures personāžam. Vairāki kardināla radinieki ar šo pašu uzvārdu izpelnījās popularitāti nākamajos gadsimtos un pat citās valstīs, tai skaitā viens no brāļa mazmazbērniem, kurš XIX gadsimta Krievijā dibināja Odesu. Uz šī radinieka vārdā nosauktajām kāpnēm risinājās kadri no slavenās Eizenšteina filmas "Bruņukuģis "Potjomkins"".
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kardināls Rišeljē.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|