Sergejs Eizenšteins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sergejs Eizenšteins
Сергей Эйзенштейн
Sergejs Eizenšteins
Dzimis 1898. gada 22. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1948. gada 11. februārī (50 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās Kinorežisors
Darbības gadi 1923—1946

Sergejs Eizenšteins (krievu: Сергей Михайлович Эйзенштейн; dzimis 1898. gada 22. janvārī, miris 1948. gada 11. februārī) bija krievu kinorežisors, arhitekta Mihaila Eizenšteina dēls.

Viņa pazīstamākais darbs ir filma "Bruņukuģis "Potjomkins"" (1925). Uzņēmis arī filmas "Aleksandrs Ņevskis" (1938), "Ivans Bargais" (1946) u.c.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sergeja Eizenšteina piemiņas plāksne Krišjāņa Valdemāra ielā.

Dzimis 1898. gada 23. janvārī Rīgas arhitekta Mihaila Eizenšteina un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Koņeckas, ģimenē. Vecāki izšķīrās, kad Sergejam bija 14 gadu. Pirmā pasaules kara laikā viņš beidza Rīgas reālskolu (1915) un 1916. gadā sāka studēt Petrogradas Civilinženieru institūtā. Pēc Oktobra revolūcijas viņš pārtrauca studijas un Krievijas pilsoņu kara laikā kā sarkanarmietis uzturējās Petrogradā, Vologdā un Daugavpilī.[1]

Pēc demobilizēšanās Eizenšteins 1920. gadā sāka strādāt par mākslinieciski dekoratīvās daļas vadītāju Maskavas Centrālajā strādnieku teātrī un līdztekus studēja režijas kursos pie teātra režisora V.Meierholda. 1925. gadā Eizenšteins uzņēma divas filmas: "Streiks" par fabrikas strādnieku sacelšanos un divu nedēļu laikā filmu "Bruņukuģis "Potjomkins"" par matrožu sacelšanos uz karakuģa.

No 1928. līdz 1930. gadam Eizenšteins ar lekcijām uzstājās daudzās Eiropas pilsētas. 1930. gada pavasarī viņš Parīzē parakstīja līgumu ar Holivudas filmu kompāniju Paramount Pictures, tomēr domstarpību dēļ abas puses anulēja noslēgto līgumu. Eizenšteins devās uz Meksiku, lai uzņemtu filmu par tās pamatiedzīvotājiem un viņu brīvības alkām. Taču Meksikas valdības cenzūras dēļ filma netika pabeigta.

1932. gadā Eizenšteins atgriezās PSRS un tika iecelts par Valsts Kinematogrāfijas institūta režijas katedras vadītāju.

1935. gadā Eizenšteins uzņēma filmu "Bežinas pļava" balstoties uz Pavļika Morozova oficiālo biogrāfiju[2], un aizņemot nosaukumu no Ivana Turgeņeva stāsta[3]. Bet tā līdz skatītājiem nav nonākusi. 1930. gados padomju mākslas sistēmas lokā bija populāri apkarot tā saucamo sociālo utopismu un "Bežinas pļava" arī krita par upuri šai tendencei. 1937. gada 17. martā pēc galvenās kinematogrāfijas pārvaldes pieprasījuma filmas montāža tika pārtraukta "formālisma un attēla valodas sarežģītības dēļ".[4] Praktiski gatavā filma tika iznīcināta. Eizenšteinam bija jāuzraksta raksts "Bežinas pļavas kļūdas", kas tika publicēts tā pašā gada 17. aprīlī laikrakstā "Padomju māksla". 1968. gadā. Sergejs Jutkevičs kopā ar krievu kino vēsturnieku Naumu Kleimanu daļēji atjaunoja šo filmu no pirmajā variantā nesamontētajiem kadriem.

1938. gadā viņš sāka uzņemt skaņu filmu "Aleksandrs Ņevskis" par 13. gadsimta karu starp Novgorodas republiku un Vācu ordeni. PSRS un Vācijas draudzīgo attiecību dēļ pēc Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas filmas izrādīšanu atļāva tikai pēc Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gadā. Kaut arī filmu uzņēma vasarā, sniegu un ledu imitēja ar krītu un šķidro stiklu.

Pēc PSRS diktatora Staļina pasūtījuma Eizenšteins uzņēma filmu "Ivans Bargais", kuras pirmā daļa tika pabeigta 1945. gadā. Vēsturiskā materiāla izpētes rezultātā filmas otrajā daļā Krievijas cars Ivans IV bija parādīts kā zvērīgs tirāns, nevis varonis. Tādēļ filmu aizliedza demonstrēt un uz ekrāniem tā parādās tikai pēc Staļina nāves 1958. gadā. Filmas trešās daļas materiālu konfiscēja uz iznīcināja, saglabājot vien dažus atsevišķus kadrus.[5]

Eizenšteins mira ar sirdslēkmi 50 gadu vecumā 1948. gada 11. februārī.

Ansis Epners uzņēma dokumentālfilmu divās daļās par Eizenšteinu "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds" (1978), "Sergejs Eizenšteins. Post scriptum" (1978).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Marie Seton. Sergei M. Eisenstein: A Biography, New York: A. A. Wyn. 1952 - p. 35
  2. Albert J. LaValley, Barry P. Scherr. Eisenstein at 100: A Reconsideration (angļu). Rutgers University Press, 2001. 197. lpp. ISBN 9780813529714. Skatīts: 08.07.2018..
  3. Anne Nesbet. Savage Junctures: Sergei Eisenstein and the Shape of Thinking. I.B.Tauris, 2003. 52. lpp. ISBN 9780857716682. Skatīts: 08.07.2018..
  4. Ian Aitken. European Film Theory and Cinema: A Critical Introduction (angļu). Indiana University Press, 2001. 39. lpp. ISBN 9780253340436. Skatīts: 08.07.2018..
  5. Sergejs Eizenšteins Archived 2012. gada 7. maijā, at the Wayback Machine. Marta Strauja. Spotnet.lv 2007. gada 19. oktobrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]