Kārlis Hilperts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Karls Hilperts)
Kārlis Hilperts
Carl Hilpert
Kārlis Hilperts
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 12. septembrī
Nirnberga, Vācijas Impērija (tagad Vācija)
Miris 1947. gada 1. februārī (58 gadi)
Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis
Dienesta laiks 1907 — 1945
Valsts Vācijas Impērija
Veimāras Republika
Trešais reihs
Komandēja 16. Vācu armija
Armiju grupa Kurzeme
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām u.c.

Kārlis Hilperts (vācu: Carl Hilpert; 1888. gada 12. septembris1947. gada 1. februāris) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.

Militārā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1907. gada jūnijā iestājies militārajā dienestā, kājnieku pulkā, par fanenjunkeru (virsnieka kandidātu). 1909. gada maijā piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.

Pirmais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara sākumā nozīmēts štāba pienākumu veikšanai. 1915. gada maijā paaugstināts amatā par vecāko leitnantu, 1917. gada oktobrī nozīmēts par ložmetējnieku rotas komandieri, bet decembrī paaugstināts par kapteini. 1918. gadā iecelts par kājnieku bataljona komandieri. Apbalvots ar abu pakāpju Dzelzs krustiem.

Starpkaru posms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turpinājis dienestu Reihsvērā. 1939. gada aprīlī paaugstināts par ģenerālmajoru. Norīkots par 9. armijas korpusa štāba priekšnieku.

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1940. gada februāra bija 1. armijas štāba priekšnieks. Piedalījies Francijas kampaņā. No 1940. gada novembra bija Armiju grupas "D" štāba priekšnieks, ģenerālleitnants. No 1942. gada jūnija bija 59. armijas korpusa komandieris; no jūlija — 23. armijas korpusa komandieris Austrumu frontē. Piedalījies kaujās Rževas apkārtnē. Septembrī paaugstināts par kājnieku ģenerāli. Apbalvots ar Vācu krustu (zeltā).

No 1943. gada janvāra — 54. armijas korpusa komandieris (kaujas pie Ļeņingradas). Augustā apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. No novembra — 26. armijas korpusa komandieris (kaujas pie Ļeņingradas).

No 1944. gada janvāra — 1. armijas korpusa komandieris (kaujas Ņeveļas apkārtnē); augustā apbalvots ar Ozollapām pie Bruņinieku krusta. No 1944. gada septembra — 16. armijas komandieris (Kurzemes cietoksnī). No 1945. gada marta — Armiju grupas Kurzeme komandieris. Maijā paaugstināts par ģenerālpulkvedi. Minēts pēdējā Wehrmachtbericht izlaidumā 1945. gada 9. maijā.

1945. gada 9. maijā, pēc Vācijas kapitulācijas, krita Sarkanās armijas gūstā. Pēc PSRS kara tribunāla sprieduma nošauts 1947. gada 1. februārī.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fellgiebel, Walther-Peer (2000). Die Träger des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939—1945. Friedburg, Germany: Podzun-Pallas. ISBN 3-7909-0284-5

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andreas Weigelt, Klaus-Dieter Müller, Thomas Schaarschmidt, Mike Schmeitzner (Hrsg.): Todesurteile sowjetischer Militärtribunale gegen Deutsche (1944–1947). Eine historisch-biographische Studie. Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 2015, ISBN 978-3-525-36968-5, S. 263f.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]