Karls Vestergrēns

Karls Vestergrēns
Carl Westergren

Personas dati
Dzimis	1895. gada 13. oktobrī Malme, Zviedrija
Miris	1958. gada 5. augustā (62 gadu vecumā) Malme, Zviedrija
Tautība	zviedrs
Augums	178 cm
Svars	75 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	Zviedrija
Sporta veids	Cīņas sports
Disciplīna	Grieķu-romiešu cīņa Brīvā cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	4 (1920—1932)
Medaļas	3 (3 zelta)
Medaļas Grieķu-romiešu cīņa Olimpiskās spēles Zelts Antverpene 1920 līdz 75 kg Zelts Parīze 1924 līdz 82,5 kg Zelts Losandželosa 1932 virs 87 kg Pasaules čempionāti Zelts Stokholma 1922 līdz 75 kg Eiropas čempionāti Zelts Milāna 1925 līdz 82,5 kg Zelts Stokholma 1930 līdz 87 kg Zelts Prāga 1931 līdz 87 kg Bronza Helsinki 1933 līdz 87 kg

Karls Oskars "Kalle" Vestergrēns (zviedru: Carl Oscar "Calle" Westergren; dzimis 1895. gada 13. oktobrī, miris 1958. gada 5. augustā) bija zviedru grieķu-romiešu stila un brīvā stila cīkstonis, 1920., 1924. un 1932. gada vasaras olimpisko spēļu čempions, 1922. gada pasaules čempions un trīskārtējs Eiropas čempions.

Biogrāfija

Ar cīņas sportu Karls Vestergrēns sāka nodarboties 1911. gadā 16 gadu vecumā sporta klubā IK Sparta Malmö un drīz kļuva par vienu no labākajiem zviedru cīkstoņiem. Pirmā pasaules kara dēļ savu pirmo starptautisko panākumu viņam bija jāgaida līdz 1920. gadam, kad viņš vasaras olimpiskajās spēlēs ieguva olimpisko zelta medaļu vidējā svarā, finālā pieveicot somu cīkstoni Arturu Lindforsu.

1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē Vestergrēns cīnījās pussmagā svara kategorijā (līdz 82,5 kg). Viņš uzvarēja visas savas divcīņas (finālā zviedru cīkstoni Rūdolfu Svensonu) un otro reizi pēc kārtas kļuva par olimpisko čempionu. Šajā olimpiādē Vestergēns piedalījās arī brīvās cīņas sacensībās pussmagā svara kategorijā (līdz 87 kg). Pusfinālā viņš zaudēja nākamajam čempionam Džonam Spellmanam, pēc tas cīņā par sudrabu Rūdolfam Svensonam un no dalības turnīrā par bronzas medaļu atteicās.

1925. gadā viņš izcīnīja Eiropas čempiona titulu.

1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Amsterdamā viņš cīnījās svara kategorijā līdz 82,5 kilogramiem (pussmagais svars) un tika uzskatīts par nepārprotamu turnīra favorītu. Tomēr jau pašā pirmajā cīņā pēc punktiem negaidīti zaudēja Onni Pellinenam (Somija) un, sarūgtināts, neievēroja svara režīmu, tādēļ nākamajā dienā neatbilda svaram kategorijai un izstājās no turnīra.

1930. un 1931. gadā viņš ieguva Eiropas čempionu titulu.

1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā Vestergrēns cīnījās svara kategorijā virs 87 kilogramiem (smagais svars). Viņa kategorijā bija tikai 5 dalībnieki, sacensības tika rīkotas pēc apļa sistēmas, jebkurš cīņas rezultāts, izņemot plecu uzvaru, nesa soda punktus. 5 soda punktu saņemšanas gadījumā dalībnieks izstājās no turnīra. Pirms pēdējās kārtas vadībā bija Nikalauss Hiršls, kuram bija tikai 3 soda punkti, Vestergrēns (kurš pieveica Hiršlu) ar 4 punktiem palika otrajā vietā, bet Josefs Urbans (zaudēja Vestergrēnam) bija trešajā, arī ar 4 punktiem. Tādējādi zelta medaļas liktenis tika izlemts pēdējās kārtas Urbana un Hiršla cīņā. Tās 11 minūtē Josefs Urbans guva plecu uzvaru. Rezultātā izrādījās, ka Kārlis Vestergrēns, gūstot 4 soda punktus, bija pirmajā vietā un ieguva zelta medaļu.

Pēc olimpiādes Karls Vestergrēns 1933. gadā Eiropas čempionātā palika trešais. Pēc tam aizgāja no lielā sporta, strādāja par ekspeditoru, autobusu vadītāju Malmē un audzēja baložus. Miris 1958. gadā.

Par saviem sasniegumiem cīņas sportā kā viens no pirmajiem 2003. gada septembrī viņš tika iekļauts starptautiskajā cīņas sporta slavas zālē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karls Vestergrēns.

• Olympedia profils (angliski)
• FILA profils (angliski)