Karnātaka
Karnātaka ಕರ್ನಾಟಕ |
|||
— Indijas štats — | |||
|
|||
![]() |
|||
Pārvaldes centrs | Bengalūru | ||
---|---|---|---|
Valsts | ![]() | ||
Maisoras štats | 1956 | ||
Platība | |||
- Kopējā | 191 791 km² | ||
Iedzīvotāji (2011. gadā) | |||
- Kopā | 61 130 704 | ||
- Blīvums | 318,7/km² | ||
Laika josla | Indijas laiks (UTC+5:30) | ||
Mājaslapa: www | |||
![]() |
Karnātaka (kannadu: ಕರ್ನಾಟಕ, Karnāṭaka) ir štats Indijas dienvidrietumu daļā. Tas tika izveidots 1956. gada 1. novembrī. Sākotnēji to dēvēja par Maisūru, bet sākot ar 1973. gadu sauc par Karnātaku. Štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Bengalūru.
Karnātaku rietumos apskalo Arābijas jūra, un robežojas ar Goa, Mahārāštru, Telangānu, Āndhru Pradēšu, Tamilnādu un Keralu. Karnātakas platība ir 191 791 km2. Pēc platības tas ir septītais lielākais Indijas štats. 2011. gadā štatā dzīvoja 61,1 miljons iedzīvotāju. Administratīvi sīkāk Karnātaka dalās 30 apgabalos. Štatā izplatītā ir kannadu valoda.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karnātakas ziemeļu daļu 3. gadsimtā p.m.ē. pakļāva Maurju imperators Ašoka, pēc tam Āndhras ķēniņš Šatavahans. 3. gadsimtā to pakļāva Pallavas dinastija ar galvaspilsētu Kančipuramā. 6. gadsimtā varu Karnātakā pārņēma Čalukju dinastijas ar galvaspilsētu Badami, kas lielāko varenību sasniedza ķēniņa Pulakešina II valdīšanas laikā (609—642). No 973. gada Čalukju valsts galvaspilsēta atradās Kaljani, šajā laikā to nesekmīgi mēģināja pakļaut tamilu Čolas dinastijas valdnieki. 1186. gadā Čalukju valsts vietā izveidojās Hoisalas impērija, ko 1311. gadā pakļāva Deli sultāna karavadonis Maliks Kafurs. 1343. gadā kaujā pret Madurajas sultānu krita pēdējais Hoisalas ķēniņš Ballala III. Karnātakas ziemeļos izveidojās Bahmani sultanāts ar galvaspilsētu Gulbargu, bet pārējā daļā Vīdžajnāgaras lielvalsts ar galvaspilsētu Hampi (1343—1565).
17. gadsimtā Karnātakas ziemeļu daļu pakļāva moguli, 1724. gadā Haidarābādu nizāmi, bet pēc 1760. gada maratu lielvalsts. Savukārt dienvidu daļā izveidojās Maisoras valsts, kas savu lielāko varenību sasniedza 18. gadsimta otrajā pusē, kad tā Haidera Ali un viņa dēla Tipu sultāna vadībā izcīnīja četrus karus ar Britu Austrumindijas kompānijas karaspēku (1766—1769, 1780—1784, 1790—1792, 1798—1799). Pēc zaudētajiem kariem Maisora kļuva par britu protektorātu, no tās atdalītās teritorijas iekļāva Madrasas un Bombejas Prezidentūrās.
Pēc Britu Indijas sadalīšanās 1947. gadā izveidoja Maisoras štatu. Kad 1956. gadā štatus reorganizēja pēc izplatītākās valodas principa, Maisorai pievienoja kannadu valodā runājošo iedzīvotāju apdzīvotās Bombejas, Madrasas un Haiderabadas štatu daļas. 1973. gadā to pārdēvēja par Karnātakas štatu.
Reliģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Population by religion community – 2011». Census of India, 2011. The Registrar General & Census Commissioner, India. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. augusts.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karnātaka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
![]() | Šis ar Indiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|