Kasims Žomarts Tokajevs

Kasims Žomarts Tokajevs; Қасым-Жомарт Тоқаев
	Kazahstānas prezidents
	Amata sākums; 2019. gada 20. marts
Premjerministrs	Askars Mamins; Elihans Smaiilovs
Priekštecis	Nursultans Nazarbajevs
	Kazahstānas Drošības padomes priekšsēdētājs
	Amata sākums; 2022. gada 5. janvāris
Priekštecis	Nursultans Nazarbajevs
	Kazahstānas premjerministrs
	Amatā; 1999. gada 12. oktobris — 2002. gada 28. janvāris
Prezidents	Nursultans Nazarbajevs
Priekštecis	Imangali Tasmagambetovs
Pēctecis	Nurlans Balgimbajevs
	Kazahstānas ārlietu ministrs
	Amatā; 2002. gada 29. janvāris — 2007. gada 11. janvāris
Prezidents	Nursultans Nazarbajevs
Premjerministrs	Imangali Tasmagambetovs (2002–2003); Danijs Ahmetovs (2003–2007); Karims Masimovs (2007-);
Priekštecis	Erlans Idrisovs
Pēctecis	Marats Tažins
Dzimšanas dati	1953. gada 17. maijā (70 gadi); Almati, Kazahijas PSR, PSRS (tagad Kazahstāna)
Tautība	kazahs
Politiskā partija	Kazahstānas Komunistiskā partija (pirms 1991); neatkarīgais politiķis (1991–1999; 2022–pašlaik); Amanat (1999–2022)
Dzīvesbiedrs(-e)	Nadežda Tokajeva
Augstskola	Maskavas valsts institūts starptautiskajās attiecībās; Pekinas valodu un kultūras universitāte
Paraksts

Kasims Žomarts Tokajevs (kazahu: Қасым-Жомарт Тоқаев dzimis 1953. gada 17. maijā) ir kazahu politiķis un diplomāts, kurš ir Kazahstānas prezidents kopš 2019. gada 12. jūnija, pēc Nursultana Nazarbajeva atkāpšanās no prezidenta amata 2019. gada 19. martā.

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazahstānas Republikas premjerministrs (1999–2002)
Ārlietu ministrs un valsts sekretārs (1994–1999, 2002–2007)
Senāta priekšsēdētājs (2007–2011, 2013–2019)
Kazahstānas Republikas prezidents (2019–)
Kazahstānas Drošības padomes priekšsēdētājs (2022–)

Prezidentūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 19. martā toreizējais prezidents Nursultans Nazarbajevs paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata. Saskaņā ar Kazahstānas konstitūciju priekšlaicīgas pilnvaru pārtraukšanas gadījumā Senāta priekšsēdētājs kļūst par prezidentu līdz iepriekšējā pilnvaru termiņa beigām. 20. martā Tokajevs oficiāli stājās prezidenta amatā. Uzreiz pēc inaugurācijas Tokajevs ierosināja pārdēvēt Kazahstānas galvaspilsētu sava priekšgājēja vārdā, un tajā pašā dienā Kazahstānas parlaments apstiprināja Astanas pārdēvēšanu par Nursultanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija viens no pirmajiem ārvalstu līderiem, kurš apsveica Tokajevu, kopīgā telefonsarunā ar viņu un Nazarbajevu uzaicinot apmeklēt Maskavu.

2019. gada 9. aprīlī Tokajevs paziņoja pirmstermiņa vēlēšanas, kuras notiks 2019. gada 9. jūnijā. 23. aprīlī Tokajevs kļuva par prezidenta kandidātu pēc Nur Otan (kazahu: Нұр Отан) partijas izvirzītās kandidatūras. Tokajevs tika ievēlēts par Kazahstānas prezidentu 9. jūnijā ar 71% tautas balsu. Viņu apsveica tādi ārvalstu valstu vadītāji kā Sji Dzjiņpins, Ilhams Alijevs, Redžeps Tajips Erdogans, Emomalī Rahmons un Sooronbajs Džeenbekovs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kasims Žomarts Tokajevs.