Sji Dzjiņpins
| Sji Dzjiņpins 习近平 | |
|---|---|
 Sji Dzjiņpins 2019. gadā | |
| Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs | |
|
Amata sākums 2012. gada 15. novembris | |
| Priekštecis | Hu Dzjiņtao |
| Ķīnas prezidents | |
|
Amata sākums 2013. gada 14. marts | |
| Viceprezidents (i) | |
| Priekštecis | Hu Dzjiņtao |
| Ķīnas viceprezidents | |
|
Amatā 2008. gada 15. marts — 2013. gada 14. marts | |
| Prezidents | Hu Dzjiņtao |
| Priekštecis | Džens Cjinhuns |
| Pēctecis | Li Juaņčao |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1953. gada 15. jūnijā Pekina, Ķīna |
| Tautība | haņs |
| Politiskā partija | Ķīnas Komunistiskā partija |
| Tēvs | Sji Džunsjuņs |
| Profesija | inženieris, advokāts, filozofs, politiķis |
Sji Dzjiņpins (ķīniešu: 习近平, piņjiņs: Xí Jìnpíng, izrunā: [ɕǐ tɕînpʰǐŋ]; dzimis 1953. gada 15. jūnijā) ir Ķīnas politiķis, no 2012. gada Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs, bet no 2013. gada Ķīnas prezidents (amatā nomainot Hu Dzjiņtao),[1] kā arī Centrālās militārās komisijas (armijas) vadītājs. Papildus tam, viņš neoficiāli tiek dēvēts arī par “militāro vienību vadītāju” un “augstāko vadītāju” (ķīniešu: 最高領導人, Zuìgāo Lǐngdǎorén). Kā ģenerālsekretārs viņš ir Politbiroja pastāvīgās komitejas loceklis, kas de facto ir augstākā lēmējinstitūcija Ķīnā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1953. gadā Pekinā komunistu revolucionāra Sji Džunsjuņa ģimenē. Viņa tēvs 1959. gadā kļuva par Ķīnas Tautas republikas Valsts padomes premjerministra vietnieku. 1962. gadā komunistu partijas "tīrīšanas" laikā viņu atcēla no amata un nosūtīja darbā uz fabriku, bet Kultūras revolūcijas laikā (1966—1976) ieslodzīja cietumā. 15 gadu vecumā Dzjiņpins pameta varas diskreditēto ģimeni, pieteicās darbā par laukstrādnieku un 1971. gadā viņu uzņēma komjaunatnē, bet 1974. gadā komunistiskajā partijā. Studēja ķīmijas tehnoloģiju prestižajā Ciņhua universitātē Pekinā (1975—1979).
Pēc Dena Sjaopina nākšanas pie varas Dzjiņpina tēvu 1978. gadā reabilitēja un iecēla par Guandunas provinces gubernatoru. 1982. gadā Sji Dzjiņpins kļuva par tēva drauga Ķīnas Tautas republikas aizsardzības ministra sekretāru, pēc tam darbojās kā partijas funkcionārs vairākās provinču pilsētās.
No 1999. līdz 2002. gadam Sji Dzjiņpins bija Fudzjaņas provinces gubernators, bet no 2002. līdz 2007. gadam bija Džedzjanas provinces gubernators. 2008. gadā īsu brīdi bija arī Komunistiskās partijas pārstāvis Šanhajā. Tāpat Sji Dzjiņpins ir bijis Centrālā sekretariāta loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam bija Ķīnas viceprezidents.
Ķīnas līderis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2012. gada 15. novembrī Ķīnas Komunistiskās partijas 18. Centrālā komiteja Sji ievēlēja Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatā. Tas viņu neoficiāli padarīja par valsts līderi.[2] Sji ir pirmais Ķīnas līderis, kurš dzimis pēc Ķīnas Tautas republikas dibināšanas 1949. gadā.
Sji tika ievēlēts par Ķīnas prezidentu 2013. gada 14. martā apstiprinošā balsojumā 12. Nacionālajā tautas kongresā Pekinā. Viņš saņēma 2952 balsis par, vienu balsi pret un trīs atturējās. Viņš aizstāja Hu Dzjiņtao, kurš pēc diviem termiņiem amatā pensionējās.[3]
2018. gada februārī tika izziņots priekšlikums atcelt 1982. gadā apstiprinātās Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas ierobežojumu valsts prezidentam būt amatā ne vairāk kā divus termiņus, paverot iespēju Sji amatā palikt uz mūžu.[4][5] Sji skaidroja lēmumu ar nepieciešamību saskaņot prezidenta amata termiņu ar citiem diviem ietekmīgiem amatiem — Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatiem, kuriem nav termiņu ierobežojumu. Tomēr Sji neatklāja, vai plāno ieņemt partijas ģenerālsekretāra, Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja un valsts prezidenta amatu trīs vai vairāk termiņus.[6]
2019. gada 25. decembrī politbirojs oficiāli nosauca Sji par "tautas līderi" (ķīniešu: 人民领袖, rénmín lǐngxiù) — šis tituls iepriekš bija tikai Mao Dzedunam.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «China new leaders: Xi Jinping heads line-up for politburo». BBC Online. Skatīts: 2012. gada 17. novembrī.
- ↑ «China Confirms Leadership Change». BBC News. 2012. gada 17. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 15. novembris.
- ↑ Barbara Demick. «China's Xi Jinping formally assumes title of president». Los Angeles Times, 2013. gada 3. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. marts. Skatīts: 2013. gada 16. marts.
- ↑ Philip Wen. «China's parliament re-elects Xi Jinping as president». Reuters, 2018. gada 17. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. marts. Skatīts: 2018. gada 17. marts.
- ↑ Christopher Bodeen. «Xi reappointed as China's president with no term limits». Associated Press, 2018. gada 17. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. marts. Skatīts: 2018. gada 17. marts.
- ↑ Tom Mitchell. «China's Xi Jinping says he is opposed to life-long rule». Financial Times, 2019. gada 7. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 17. aprīlis.
President insists term extension is necessary to align government and party posts
- ↑ Katsuji Nakazawa. «China crowns Xi with special title, citing rare crisis». Nikkei Asian Review, 2020. gada 9. janvāris. Skatīts: 2020. gada 10. janvāris.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sji Dzjiņpins.- «Biograpghy of Xi Jinping» (angļu). China Vitae.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
.svg){kind=small}
|