Kauja pie Bukultiem

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kauja pie Bukultiem
Medieval Livonia 1260.svg
Datums1298. gada 28. jūnijs
VietaBukultu pils
IznākumsVācu ordeņa uzvara
Karotāji
Rīgas pilsēta, Rīgas arhibīskapija, Lietuvas dižkunigaitijaLivonijas ordenis, Prūsijas ordenis
Komandieri
Kēnigsbergas komturs Bertolds
Zaudējumi
apmēram 400 karavīru

Kauja pie Bukultiem (vācu: Schlacht bei Neuermühlen) bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara sākumā 1297. gadā Livonijas ordenis pie jaunajām dzirnavām uz Rīgas-Vidzemes ceļa uzcēla pili. Dižkunigaitis Vītenis kopā ar Rīgas pilsētas karaspēku 1298. gada pavasarī devās karagājienā uz ordeņa valdījumiem tagadējās Igaunijas dienvidos, kur nopostīja ordeņa Karkuses (Karksi) pili un saņēma gūstā vietējos iedzīvotājus. Atceļā Vīteņa vadītajam karaspēkam pie Turaidas pils 1298. gada 1. jūnijā uzbruka Livonijas mestra Brūno vadītais ordeņa karaspēks, bet kaujā pie Turaidas tas tika sakauts.

Kaujas norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhibīskapa vasaļu karavīri un Rīgas pilsoņi Sv. Pētera un Pāvila dienā 28. jūnijā aplenca ordeņa pili Bukultos (Neuermühlen). Tomēr kaujā uzvarēja ordeņa karaspēks, kam palīgā ieradās Prūsijas ordeņa papildspēki Kēnigsbergas komtura Bertolda no Brīhafenas (Brühaven) valdībā. Kaujā gāja bojā ap 400 rīdzinieku.[1]

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeņa karaspēks gatavojās uzbrukt Rīgai, bet pēc tam, kad Dānijas karalis Ēriks VI draudēja iesaistīties karā Rīgas arhibīskapa pusē, tika noslēgts pamiers un arhibīskaps Johans III atbrīvots no Vīlandes gūsta.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]