Kauja pie Griezes (1264)

Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās karagājienā uz dienvidiem no Kuldīgas (Goldingen)

1264. gada kauja pie Griezes notika kuršu sacelšanās apspiešanai rīkotā jātnieku karaspēka karagājiena laikā, kas notika vienlaicīgi ar karagājienu uz Zemgali, kurā tie cieta smagu sakāvi. Kauja notika pie Griezes pils (Gresen) Varduvas upes labajā krastā pie tās ietekas Ventā, netālu no tagadējās Latvijas - Lietuvas robežas. Karagājiena iemesls bija Vaišelgas solījums atjaunot savienību ar Livonijas ordeni, ja viņam palīdzēs uzvarēt viņa tēva Mindauga slepkavības organizētāju žemaišu valdnieku Tranaiti, kas 1263. gada 12. septembrī apvērsuma rezultātā bija pārņēmis varu Lietuvā.

Atskaņu hronikas vēstījums

Pēc tam, kad Livonijas ordeņa mestrs no Vaišelgas sūtņiem saņēma ziņu, ka kurši no Griezes pils gatavojas uzbrukt Kuldīgai, viņš sapulcināja karaspēku, kurā bija 550 jātnieku no dažādām viņam pakļautajām komturejām. Pa Kursas kara ceļu gar jūrmalu viņš jātnieku karaspēku nosūtīja uz Kuldīgu, kur tiem piebiedrojās tajā esošā konventa bruņinieki kopā ar karakalpiem un lojālajiem kuršu karavīriem.

Kuršu pavadoņi karaspēku cauri brikšņiem veda uz Griezes pili, kas atradās tajā Cekļa zemes daļā, kas pēc 1253. gada kuršu zemju dalīšanas atradās Kurzemes bīskapa domkapitula daļā un kopš sacelšanās sākuma bija atguvusi neatkarību. Kad iebrucēji rīta agrumā pietuvojās Griezes pilij, kuras karavīri, neko nenojaušot, gatavojās karagājienam uz Kuldīgu. Krustneši ielauzās pilī un nogalināja daudzus tās aizstāvjus. Iebrucēji savāca laupījumu un aizdedzināja pili. "Tie vīrus, sievas, kalpones un visvisādas pekeles, un zirgus, teļus, liellopus sev līdzi veda vērtīgus."

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari