Kauja pie Kresī

Vikipēdijas lapa
Kauja pie Kresī
Daļa no Simtgadu kara
Datums1346. gada 26. augusts
Vieta50°15′23″N 01°53′16″E / 50.25639°N 1.88778°E / 50.25639; 1.88778Koordinātas: 50°15′23″N 01°53′16″E / 50.25639°N 1.88778°E / 50.25639; 1.88778
Iznākums angļu uzvara
Karotāji
Valsts karogs: Anglija Anglijas Karaliste Francijas Karaliste
Valsts karogs: BohēmijaBohēmijas Karaliste
Komandieri un līderi
Edvards III
Melnais princis Edvards
Northemptonas Grāfs
Filips VI
Alensonas Grāfs
Jans Luksemburgs
Lorēnas Hercogs
Bluā Grāfs
Flandrijas Grāfs
Spēks
7000—15000 20000—30000
*8000 bruņinieki
*2000—6000 arbaletisti
*nezināms skaits kājnieki
Zaudējumi
90—400 vismaz 4000 nogalināti, tajā skaitā 1542 dižciltīgie
Kauja pie Kresī (Francija)
Kauja pie Kresī
Vieta starp Francija

Kauja pie Kresī (franču: Bataille de Crécy) notika 1346. gada 26. augustā Francijas ziemeļos starp karaļa Filipa VI komandēto franču armiju un karaļa Edvarda III vadīto Anglijas armiju. Franči uzbruka angļiem, kamēr tie Simtgadu kara laikā šķērsoja Francijas ziemeļus. Kauja noveda pie angļu uzvaras un lieliem franču karavīru zaudējumiem.

Angļu armija 12. jūlijā bija ieradusies Kotentīnas pussalā. Angļi bija nodedzinājuši un izlaupījuši (franču: chevauchée ) savā ceļā bagātākās Francijas zemes līdz 3 km rādiusā no Parīzes, pa ceļam izpostot daudzas pilsētas. Pēc tam angļi devās uz ziemeļiem, cerot savienoties ar sabiedroto flāmu armiju, kas bija iebrukusi Francijā no Flandrijas. Uzzinājis, ka flāmi ir pagriezušies atpakaļ un uz laiku apsteidzis vajājošos frančus, Edvards lika savai armijai sagatavot aizsardzības pozīciju kalna nogāzē netālu no Kresī. 26. augusta beigās tai uzbruka franču armija, kas ievērojami pārsniedza angļu skaitu.

Angļu karaspēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angļu un velsiešu loka šāvēji izmantoja unikālu garo loku; tā lietošanas apgūšana prasīja līdz desmit gadiem, un ar to varēja izšaut līdz desmit bultām minūtē attālumā krietni virs 300 metriem. 2017. gadā veikta datoranalīzē tika parādīts, ka smagās bultas var caursist tipiskas tā laika plātņu bruņas pat 225 metru attālumā. Iespiešanās dziļums šajā diapazonā būtu neliels; paredzamā iespiešanās palielinājās, kad rādiuss slēdzās vai pret bruņām, kuru kvalitāte bija zemāka par tobrīd pieejamo labāko kvalitāti.[1] Mūsdienu avoti runā par bultām, kas bieži caurdur bruņas.[2] Loka šāvēji standarta komplektācijā nēsāja vienu 24 bultu maku. Kaujas rīta laikā viņiem katram tika izdalīti vēl divi bultu maki, kopā 72 bultas vienam cilvēkam. Ar to pietika, lai, iespējams, piecpadsmit minūtes ilgai šaušanai ar maksimālo ātrumu, lai gan, cīņai kļūstot intensīvākai, tas palēninājās. Būtu nepieciešama regulāra munīcijas piegāde no vezumiem uz frontes līniju; loka šāvēji arī metās uz priekšu cīņas pauzes laikā, lai atgūtu bultas.

Mūsdienu vēsturnieki norāda, ka kaujas laikā varēja izšaut pusmiljonu bultu.

Mūsdienu kopija bodkin point bultas uzgalim ko izmantoja angļu loka šāvēji, lai caursistu bruņas

Karojošo pušu zaudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaudējumi kaujā bija ļoti nozīmīgi:

Francijas un Dženovas zaudējumi tiek lēsti no 10 000 līdz 30 000, lai gan visticamākais skaitlis ir 15 000 nogalināto un ievainoto, tostarp 11 prinči un 1200 bruņinieku.

Angļi zaudēja no 150 līdz 250 nogalinātajiem (kas ir ļoti zems rādītājs).

Starp Francijas pusē nogalinātajiem bija tādi dižciltīgi augstmaņi kā:

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Reid, Peter (2007). A Brief History of Medieval Warfare: The Rise and Fall of English Supremacy at Arms, 1314—1485. Philadelphia: Running Press.
  • Rogers, Clifford J. (2010). Essay on Medieval Military History: Strategy, Military Revolution, and the Hundred Years War. Surrey, UK: Ashgate Variorum. ISBN 978-0-7546-5996-9. OCLC 461272357.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]