Dženova

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Genova
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Reģions Ligūrija
Province Dženova
Reljefs 20 m
Platība 243 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā (2006) 620 316
 - Blīvums 2553/km²
Laika zona CET, UTC+1
Koordinātas {{{koordinātes}}}
Tālsarunu kods 010
Pasta indekss 16100
Patrons Sv. Jānis Kristītājs
Italy Regions 220px (including Pelagie Islands).png
Red pog.svg

Dženovas atrašanās vieta Itālijā
Mājaslapa: www.comune.genova.it
Piazza De Ferrari laukums Dženovā

Dženova (itāļu: Genova, ligūriešu - Zena) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras krastā. Ligūrijas galvaspilsēta un Dženovas provinces centrs. Lielākā Itālijas osta un otra lielākā (aiz Marseļas) osta Vidusjūrā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osta tika izmantota jau ligūru laikos, tomēr tikai viduslaikos Dženova piedzīvoja strauju uzplaukumu. Pirms 1110. gada Dženova nostiprinājās kā neatkarīga pilsētvalsts. Kaut arī nomināli Dženova bija Svētās Romas impērijas imperatora pakļautībā, pilsētu pārvaldīja pilsoņu ievēlēti konsuli. Dženovas republika pamazām pārņēma savā kontrolē Ligūriju, Pjemonti, Korsiku, Sardīniju, dominējot Tirēnu jūras baseinā. Iesaistoties Krusta karos Dženova ieguva īpašumus Palestīnā, Ziemeļāfrikā un Egejas jūrā. Darbojoties kā Bizantijas sabiedrotā, Dženova ieguva īpašumus Melnajā jūrā un Krimā. Cīņā par Levantes tirdzniecību Dženovas tirgotāji nikni konkurēja ar Venēcijas tirgotājiem.

Tomēr uzplaukums neturpinājās ilgi - 1349. gadā no Kafas (mūsdienu Feodosijas Krimā) Dženovā (un arī visā Eiropā) tika ievazāts mēris, kas deva smagu triecienu Dženovas labklājībai. No 1378. gada līdz 1381. gadam norisinājās Kjogijas karš (Chioggia) ar Venēciju, kurā Dženova cieta sakāvi. No 1394. gada līdz 1409. gadam Dženovā dominēja franči, bet velāk pilsēta bija Milānas kontrolē. 1528. gadā Dženova nokļuva Spānijas impērijas kontrolē. Spāņu laikos pilsēta atplauka un kļuva par ievērojamu mākslas centru. Šeit izveidojās Dženovas baroka un rokoko mākslas skola. Pēc Amerikas atklāšanas, kad Eiropas jūras tirdzniecība pārvietojās no Vidusjūras uz Atlantijas okeāna piekrasti, Dženova atkal panīka.

1797. gadā Dženova kļuva par franču kontrolētās Ligūrijas republikas galvaspilsētu. Pēc Napoleona sakāves Vīnes kongress iekļāva Dženovu Pjemontas karalistes sastāvā. 1860. gadā Džuzepe Garibaldi no Dženovas sāka savu karagājienu, lai apvienotu Itālijas valsti. 1922. gada 10. aprīlī — 19. maijā Dženovā notika liela starptautiska ekonomikas konference par pasaules saimniecisko politiku pēc Pirmā pasaules kara beigām. Otrā pasaules kara laikā Dženovu bombardēja Lielbritānijas kara flote.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dženovā dzimuši:

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Dženova