Edvards III Plantagenets

Edvards III Edward III
Anglijas karalis
Amatā 1327. gada 1. februāris — 1377. gada 21. jūnijs (kronēts 1327. gada 1. februārī)
Priekštecis	Edvards II
Pēctecis	Ričards II
Dzimšanas dati	1312. gada 13. novembrī Vindzoras pils, Bārkšīra, Anglija (Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati	1377. gada 21. jūnijā (64 gadu vecumā) Ričmondas pils, Ričmonda, Anglija (Londona, Apvienotā Karaliste)
Apglabāts	Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste
Dinastija	Plantagenetu dinastija
Tēvs	Edvards II
Māte	Francijas Izabella
Dzīvesbiedrs(-e)	Eno Filipa (Prec.1328;mirusi 1369)
Bērni	12 bērni, to skaitā Melnais princis Edvards, Antverpenes Lionels, Ģentes Džons, Lenglijas Edmunds, Vudstokas Tomass
Reliģija	katolisms

Edvarda, Anglijas karaļa ģerbonis

Edvards III Plantagenets (angļu: Edward III of Plantagenet; dzimis 1312. gada 13. novembrī, miris 1377. gada 21. jūnijā) bija Anglijas karalis, tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem Anglijas karaļiem viduslaikos. Valdīja no 1327. gada 26. janvāra līdz savai nāves dienai. Edvards III atjaunoja karalisko autoritāti, kuru bija kritusies viņa tēva Edvarda II laikā. Pārveidoja Anglijas Karalisti par vienu no spēcīgākajām militārajām varām Eiropā. Viņa valdīšanas laikā tika arī veikta būtiska attīstība likumdošanā un valdībā — galvenokārt Anglijas parlamenta reformēšana un nostiprināšana. Edvarda III laikā valstī plosījās Melnā nāve (mēris).

Dzīvesstāsts

Edvards III tronī kāpa, pateicoties baronu dumpim un tēva Edvarda II gāšanai no troņa. Sākotnēji valsts pārvalde bija karaliskās padomes rokās, kuru vadīja karaliene māte Francijas Izabella un reģents Rodžers Mortimers, Marčas grāfs.

1328. gadā Edvards III apprecējās ar Eno Filipu (Philippa of Hainault), Eno (fr. Hainaut, val. Hinnot) hercoga Viljama (William I, Count of Hainaut, Count William III of Avesnes, Count William III of Holland and Count William II of Zeeland) meitu.

1330. gadā Edvards III apsūdzēja Mortimeru varas uzurpācijā un lika sodīt ar nāvi, bet māti atstūma no valsts pārvaldes. 1337. gadā uzsāka Simtgadu karu par Francijas troni, uz kuru tam bija tiesības no mātes puses. Reformēja tieslietu sistēmu, parlamenta darba praksi.

Tā kā vecākais dēls, Velsas princis Melnais princis Edvards mira, tēvam dzīvam esot, troni pēc Edvarda III nāves mantoja tā 10 gadus vecais mazdēls Ričards.

Edvarda III apbedīšanas piemineklis Vestminsteras abatijā

Tituli

Edvarda tituli:

• Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine, 1325—1362)
• Pontjē grāfs (Count of Ponthieu, 1360—1369)
• Īrijas lords (Lord of Ireland, 1327—1377)
• Anglijas karalis (King of England, 1327—1377)
• Francijas karalis (angl. King of France, fr. Roi de France, 1340—1360; 1369—1377)

Literatūra

• Brown, A.L. (1989). The Governance of Late Medieval England 1272—1461. London: Edward Arnold. ISBN 0-8047-1730-3.
• Richardson, H.G. and G.O. Sayles (1981). The English Parliament in the Middle Ages. London: Hambledon Press. ISBN 0-9506882-1-5.
• Harriss, G.L. (1975). King, Parliament and Public Finance in Medieval England to 1369. Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-822435-4.
• Vale, J. (1982). Edward III and Chivalry: Chivalric Society and its Context, 1270—1350. Woodbridge: Boydell Press. ISBN 0-85115-170-1.
• Nicholson, Ranald (1965). Edward III and the Scots: The Formative Years of a Military Career, 1327-1335. London: Oxford University Press.
• Rogers (ed.), C.J. (1999). The Wars of Edward III: Sources and Interpretations. Woodbridge: Boydell Press. ISBN 0-85115-646-0.
• Rogers, C.J. (2000). War Cruel and Sharp: English Strategy under Edward III, 1327—1360. Woodbridge: Boydell Press. ISBN 0-85115-804-8.
• Waugh, S.L. (1991). England in the Reign of Edward III. Cambridge: Cambridge University Press. ISBN 0-521-31090-3.
• Prestwich, M.C. (2005). Plantagenet England: 1225—1360. Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-822844-9.
• Prestwich, M.C. (1980). The Three Edwards: War and State in England 1272—1377. London: Weidenfeld and Nicolson. ISBN 0-297-77730-0.
• Bothwell, J.S. (2001). The Age of Edward III. York: The Boydell Press. ISBN 1-903153-06-9.
• Ormrod, W.M. (1990). The Reign of Edward III. New Haven and London: Yale University Press. ISBN 0-300-04876-9.
• Mortimer, Ian (2006). The Perfect King: The Life of Edward III, Father of the English Nation. London: Jonathan Cape. ISBN 0-224-07301-X.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards III Plantagenets.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

• Edvarda III karalauka dienasgrāmata (krieviski)
• The Medieval Sourcebook Arhivēts 2000. gada 11. oktobrī, Wayback Machine vietnē. has some good sources relating to the reign of Edward III:
  • The Ordinance of Labourers, 1349 Arhivēts 2008. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē.
  • The Statute of Laborers, 1351 Arhivēts 2007. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  • Thomas Walsingham’s account of the Good Parliament of 1376. Arhivēts 2008. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Man of War: Edward III, King of England (myArmoury.com article)
• The Company Of Chivalry: Re-enactment from the time of Edward III Arhivēts 2008. gada 28. augustā, Wayback Machine vietnē.

Edvards III no Vindzoras Plantagenetu dinastija Dzimis: 1312. gada 13. novembrī Miris: 1377. gada 21. jūnijā
Karaliskie tituli
Priekštecis Edvards II	Anglijas karalis no 1327. gada 26. janvāra līdz 1377. gada 21. jūnijam	Pēctecis Ričards II
Anglijas karaliskā vara
Priekštecis Tomass no Brotertonas	Anglijas troņmantinieks no 1312. gada 13. novembra līdz 1327. gada 25. janvārim	Pēctecis Džons no Althemas
Īrijas pērisms
Priekštecis Edvards II	Īrijas lords no 1327. līdz 1377. gadam	Pēctecis Ričards II