Flāmi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Flāmi (nīderlandiešu: Vlamingen) ir Beļģijas Flandrijas reģiona pamatiedzīvotāji, kas runā nīderlandiešu valodā. Pēc Nīderlandes sadalīšanas un Beļģijas dibināšanas 19. gadsimta sākumā atdalījās no nīderlandiešiem, ar kuriem vēl arvien veido vienu valodas un kultūras kopu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlandes sacelšanās rezultātā 1581. gadā Spānijas karalim Felipem II pakļautās Septiņpadsmit provinces jeb "Zemās zemes" sadalīja desmit dienvidu provincēs ("Spāņu Nīderlandē") un septiņās ziemeļu provincēs jeb Apvienoto provinču Nīderlandes Republikā (nīderlandiešu: Republiek der Zeven Verenigde Nederlanden). Astoņdesmit gadu karš starp Spānijas impēriju un Nīderlandes Septiņu Republiku Savienību beidzās ar 1648. gada Vestfālenes miera līgumu, kurā Spānijas karalis Filips VI atzina Nīderlandes ziemeļu provinču neatkarību, bet saglabāja kontroli pār Flandrijas grāfisti un citām dienvidu daļas provincēm, kas 1714. gadā nonāca Austrijas pakļautībā. Pēc Napoleona kariem 1815. gadā Vīnes kongresā izveidoja Nīderlandes Apvienoto Karalisti, no kuras 1830. gadā atdalījās Beļģijas karaliste.

Flāmu nācijas veidošanās aizsākās tikai 19. gadsimta vidū ar pretestības grupu veidošanos pret Beļģijas varas iestāžu mēģinājumiem ieviest franču valodu kā vienīgo izglītības un saziņas valodu Flandrijā. 1861. gadā izveidojās Flāmu Savienība (Vlaemsch Verbond), 1895. gadā flāmu valodā iztulkoja Beļģijas likumu kodeksu un to sāka lietot tiesās, armijā, valsts iestādēs un skolās.[1]

Flāmu skaita izmaiņas Latvijā pēc tautas skaitīšanu datiem (1897-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
flāmi +holandieši 0 0 1 nez. 0 0 0 0 7 nez.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. V. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 8782. sleja.