Orenburga

Orenburga ir pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala centrs. Pilsēta dibināta 1743. gadā kā cietoksnis Urālas upes labajā krastā un tajā dzīvo 550 000 iedzīvotāji. Orenburga atrodas 1468 km no Maskavas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gājēju tilts pāri Urālas upei (Eiropas—Āzijas robežai) Orenburgā.

Krievijas impērijas laikā 1743. gadā uz robežas ar Kazahu hanisti pie Jaikas upes uzcēla Orenburgas cietoksni, kas bija jaunizveidotās Orenburgas guberņas centrs, kurā ietilpa Orenburgas, Ufas un Isetas provinces. Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. līdz 1920. gadam Orenburgas apgabala teritorija ietilpa kazahu Alašordas (Алаш-Орда) republikā. Arī pēc kara beigām 1920. gada augustā padomju valdība Orenburgas guberņas teritoriju iekļāva Kirgīzu Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas (APSR) sastāvā, pie kam tās galvaspilsēta atradās Orenburgā. Tomēr, kad 1925. gada aprīlī izveidoja Kazahu APSR, Orenburgas apgabalu izdalīja no tās. 1938. gadā Orenburgu pārdēvēja par Čkalovu (Чка́лов). Otrā pasaules kara laikā uz to evakuēja daudzus PSRS Eiropas daļas rūpniecības uzņēmumus kopā ar to strādniekiem.

1957. gadā Orenburga atguva savu seno nosaukumu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orenburga.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri

Valsts galvaspilsēta: Maskava

Republiku galvaspilsētas	Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza

Novadu centri	Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka

Apgabalu centri	Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža

Federālās pilsētas	Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina)

Autonomā apgabala centrs	Birobidžana

Autonomo apvidu centri	Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas struktūra (1721—1917) un lielākās pilsētas (1897)

Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samāra (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200)

Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708)	Arhangeļskas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijevas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa

Katrīnas I laika guberņas (1727)	Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijevas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa

Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads)	Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1782) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780)

Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem	Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 151218325 LCCN: n81059019 GND: 4075687-7 NKC: ge224232

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Meklēt