Kibernētika ir zinātne par sakariem, vadīšanu un kontroli mašīnās un dzīvos organismos, par dabas un sabiedrības vispārīgiem vadības un sakaru likumiem. Kibernētika pētī mašīnas un dzīvus organismus tikai no tā viedokļa, kā tie spēj uztvert un saglabāt noteiktu informāciju (paturēt atmiņā), to pārraidīt (pa sakaru kanāliem) un pārvērst signālos, kas virza darbību noteiktā virzienā (regulatori).
Par kibernētikas pamatlicēju uzskata Norbertu Vīneru (ASV), kurš monogrāfijā "Kibernētika" 1948. gadā formulēja tās pamatnostādnes. Parasti izšķir teorētisko jeb matemātisko kibernētiku un lietišķo jeb tehnisko kibernētiku. Pirmās uzdevums ir izstrādāt matemātisko aparātu un metodes dažādu vadības sistēmu pētīšanai. Otra ir zinātne par vadības procesiem tehniskās sistēmās, un ar to saistīta ražošanas procesu automatizācija un vadības sistēmu izstrāde.
