King Crimson

King Crimson
	King Crimson 2003. gadā.
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta	Anglija
Žanri	progresīvais roks, džezroks, eksperimentālais roks
Darbības gadi	1969—1974; 1981—1984; 1994—2009; 2013—2021
Izdevēji	Island, Atlantic, E.G., Virgin, Warner Bros., Discipline, Caroline
Tīmekļa vietne	DGM Live
Dalībnieki
	Roberts Frips; Adriens Beljū; Tonijs Levins; Pats Mastelotto; Gevins Harisons

King Crimson ir 1969. gadā izveidota angļu rokgrupa. Grupa tiek uzskatīta par vieniem no progresīvā roka pionieriem,^[1] tā savas darbības laikā ir ietekmējusies un pārņēmusi tehniku no dažādiem, ļoti atšķirīgiem mūzikas virzieniem, sākot no džeza, klasiskās mūzikas un eksperimentālās mūzikas līdz psihedēliskajam rokam, smagajam metālam,^[2] jaunajam vilnim, smagajam rokam, gamelānam, folkmūzikai, elektronikai un drum and bass.

King Crimson darbību var raksturot arī ar grupas dalībnieku maiņām un ilglaicīgiem grupas muzikālās darbības pārtraukumiem.

Vēsture

King Crimson sākotnējais sastāvs bija nozīmīgs, tomēr ļoti īslaicīgs un pēc mazāk kā gada kopesamības tas jau mainījās. 1970. un 1971. gadā grupa piedzīvoja vairākas tās dalībnieku izmaiņas un tās mūzika studijas ierakstos un koncertos atšķīrās ļoti krasi, grupas dalībniekiem cenšoties eksperimentēt ar džezu, fankmūziku un klasisko kamermūziku. 1972. gadā grupas sastāvs kļuva stabilāks un grupa mūzikā attīstīja brīvās improvizācijas tehniku, jaucot smago roku, laikmetīgo klasisko mūziku, brīvo džezu un džezroku, bet tad izjūkot 1974. gadā.

Grupa atkal apvienojās 1981. gadā ar citu sastāvu. Šajā laikā tika izdoti vairāki ieraksti, kuros bija spēcīga muzikāla ietekme no jaunā viļņa un gamelāna. Pēc trīs gadiem King Crimson atkal pārtrauca darboties. 1994. gadā grupas darbība tika atjaunota otro reizi. Šajā laikā grupas skanējumam klāt nāca arī ietekmes no industriālā roka un grandžmūzikas. Vēlāk, jau 21. gadsimtā, grupas mūzikā ienāca arī drum and bass ritma elementi, plašs MIDI pielietojums.

Pašreizējais grupas darbības statuss nav skaidrs. Neskatoties uz to, ka grupas līderis Roberts Frips ir atzinis, ka viņš neizjūt vēlmi strādāt ar King Crimson, viņš un citi King Crimson dalībnieki darbojas blakusprojektos ar tādiem nosaukumiem kā ProjeKCts un Jakszyk, Fripp and Collins. 2012. gadā Frips izteicās Financial Times, ka ir aizgājis no mūzikas.^[3]

Diskogrāfija

Studijas albumi

In the Court of the Crimson King (1969. gada oktobris); US #28 UK #3
In the Wake of Poseidon (1970. gada maijs); US #31 UK #4
Lizard (1970. gada decembris); US #113 UK #29
Islands (1971. gada decembris); US #76 UK #30
Larks' Tongues in Aspic (1973. gada marts); US #61 UK #20
Starless and Bible Black (1974. gada jūnijs); US #64 UK #28
Red (1974. gada novembris); US #66
Discipline (1981. gada septembris); US #45
Beat (1982. gada jūnijs); US #52
Three of a Perfect Pair (1984. gada marts); US #58 UK #30
THRAK (1995. gada aprīlis); US #83
The ConstruKction of Light (2000. gada maijs)
The Power to Believe (2003. gada marts); US #150

EP ieraksti

Vrooom (1994. gads)
Level Five (2001. gads)
Happy with What You Have to Be Happy With (2002. gads)

Atsauces

↑ «In the Court of the Crimson King». ABC Gold & Tweed Coasts (abc.net.au). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 27. Maijs. Skatīts: 2007. gada 29. augusts. (angliski)
↑ Buckley 2003, p. 477, "Opening with the cataclysmic heavy-metal of "21st Century Schizoid Man", and closing with the cathedral-sized title track," (angliski)
↑ «The day the music died». Financial Times. 2012. gada 3. augusts. Skatīts: 2012. gada 30. novembris. (angliski)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: King Crimson

Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)
DGM Live (angliski)

Šis ar mūzikas grupām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[AU-1] «In the Court of the Crimson King». ABC Gold & Tweed Coasts (abc.net.au). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 27. Maijs. Skatīts: 2007. gada 29. augusts. (angliski)

[2] Buckley 2003, p. 477, "Opening with the cataclysmic heavy-metal of "21st Century Schizoid Man", and closing with the cathedral-sized title track," (angliski)

[FT-3] «The day the music died». Financial Times. 2012. gada 3. augusts. Skatīts: 2012. gada 30. novembris. (angliski)

[1]

[2]

[3]