Kivu ezers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kivu ezers
Gomas pilsēta Kivu ezera krastā
Gomas pilsēta Kivu ezera krastā
Ezera satelītattēls
Ezera satelītattēls
Atrodas Karogs: Ruanda Ruanda
Karogs: Kongo Demokrātiskā Republika Kongo Demokrātiskā Republika
Koordinātas 2°0′0″S 29°0′0″E / -2, 29
Platība 2700 km2
Lielākais garums 89 km
Vidējais dziļums 240 m
Lielākais dziļums 480 m
Tilpums 333 km3
Augstums vjl 1460 m
Izteka Ruzizi
Sateces baseins 7000 km2
Salas Idžvi, Buvuma, Rubondo
Apdz. vietas krastos Valsts karogs: Ruanda Kibuje, Giseņi
Valsts karogs: Kongo Demokrātiskā Republika Bukavu, Goma

Kivu ezers (kiņaruandas: Ikiyaga cya Kivu, franču: Lac Kivu) ir viens no Āfrikas lielajiem ezeriem. Atrodas uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas robežas Austrumāfrikas Lielās Lūzuma zonas atzarā, tektoniskajā lūzumā. Tektoniskais lūzums turpina paplašināties, ezera apkaimē bieži notiek vulkānu izvirdumi. Ap ezeru atrodas augsti kalni un pirmatnējais mežs, ezers ir ļoti ainavisks.

Ezerā atrodas devītā lielākā ezeru sala pasaulē — Idžvi (285 km²), kā arī Buvumas (225 km²; piecpadsmitā lielākā ezeru sala pasaulē) un Rubondo (215 km²; sešpadsmitā lielākā) salas. Ezera krasti ir blīvi apdzīvoti. Eiropieši ezeru atklāja tikai 1894. gadā. Kopš šī laika ap ezeru notiek vardarbīgi konflikti. Ezers ieguvis skumju slavu ar to, ka 1994. gada Ruandas genocīda laikā šeit tika nogremdēti daudzi upuri.

Ezerā dzīvo 32 sugu zivis, no kurām 16 dzīvo tikai šajā ezerā (endēmas sugas).

Metāna izvirdumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezera piekraste Ruandā

Kivu ezers ir viens no trim zināmajiem eksplozīvajiem ezeriem — abi pārējie ir Kamerūnā esošie Niosas ezers un Monūnas ezers. Ezera gultnes nogulumi izpēte liecina, ka aptuveni reizi 1000 gados ezerā notiek masveida organismu izmiršana. Nav droši zināms, kas izraisa Kivu ezera izvirdumus, bet tie varētu būt saistāmi ar vulkāniskajām aktivitātēm.

Gāzu sastāvs katram no eksplozīvajiem ezeriem ir atšķirīgs. Kivu ezers sava izvirduma laikā izdala lielu daudzumu metāna un ogļskābās gāzes. Pēdējos gadsimtos šāds izvirdums nav noticis, taču, ja tāds notiktu šodien, tā sekas būtu nesalīdzināmi lielākas nekā citām pasaulē pieredzētajām dabas katastrofām, jo ezera apkaimē dzīvo ap 2 miljoni cilvēku. Pēkšņā gāzu izdalīšanās dažu stundu laikā nosmacētu lielu daļu no šiem cilvēkiem. Bez tam Kivu ezera ūdens masa ir tik liela, ka spēja gāzu izdalīšanās radītu ļoti lielus viļņus, kas salīdzināmi ar cunami. Kivu ezera radītais risks apkārtējiem iedzīvotājiem ir apzināts tikai pēdējā desmitgadē.

Aptuveni 300 metru dziļumā Kivu ezerā atrodas ap 55 miljardi kubikmetru metāna. Ruandas valdība plāno uzsākt šīs gāzes ieguvi, kas ir ļoti vienkāršs process — uzsūknējot ar gāzēm bagāto ūdeni virspusē, tas pats izdala uzņemtās gāzes, galvenokārt ogļskābo gāzi, sērūdeņradi un metānu. Metānu var izmantot enerģijas ieguvei un Ruanda cer neilgā nākotnē palielināt valstī saražotās enerģijas daudzumu divdesmitkārt un kļūt par enerģijas eksportētāju tieši pateicoties Kivu ezera resursiem. Šādā veidā pakāpeniski, nelielā mērā tiktu mazināts ezera radītais risks.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]