Klāvs Siliņš
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Klāvs Siliņš (1904—1984) bija latviešu ģenealogs, latviešu personvārdu un Latvijas meliorācijas vēstures pētnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1904. gada 3. septembrī Bīriņu pagasta Lejasteteros zemnieka ģimenē. Viņš mācījās Jērkules pagasta skolā (1913-1916), O. Veicmanes un E. Plataces privātajā proģimnāzijā (1916-1918), Pabažu pamatskolā (1918-1920), Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā (1920) un Rīgas Kultūrtehniskajā skolā (1920-1924). Studēja Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātē (1924-1937), līdztekus strādāja Zemkopības ministrijas kultūrtehniskajā daļā. No 1938. gada periodikā publicēja rakstus par ģenealoģiju.
Otrā pasaules kara beigās Klāvs Siliņš bija skolotājs Rīgas un Liepājas skolās, 1943. gadā nolasīja referātu "Radu pulcēšana". 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, taču pēc kara beigām atgriezās dzimtenē. Strādājis par kontroles inženieri Celtniecības un Zemkopības bankās.
Dzīvoja kopā ar savu sievu tektilmākslinieci Natāliju Siliņu Mežaparka savrupmājā Stendera ielā 15. 1965. gadā pensionējās un pilnīgi nodevās personvārdu vākšanai. Publicējis rakstus periodikā (Literatūra un Māksla, Zvaigzne, Skolotāju Avīze, Lauku Dzīve, Padomju Jaunatne u.c.).
Miris 1984. gada 9. decembrī, apglabāts Meža kapos.[1]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc K. Siliņa nāves iznāca "Latviešu personvārdu vārdnīca" (1990), kurā apkopotas ziņas par apmēram 8000 personvārdiem, to izcelsmi, izplatību. Manuskriptā palika grāmata "Es un mans laikmets. Klāva Siliņa dzimtas attīstība un ar to saistītās parādības". Publicētas "Atmiņas par dzejnieci Austru Skujiņu" (Karogs, 1984, 2). Rakstījis arī dzejoļus, lugas (palikušas manuskriptā).
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bušs O. Klāvs Siliņš un viņa vārdnīca. Karogs, 1987, 3.;
- Viese S. Klāvs Siliņš. Rīgas Balss, 1995. gada 3. janvārī
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts R. Briedis
|