Stendera iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stendera iela
Stendera iela
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Ziemeļu rajons
Apkaime Mežaparks
Garums 899 m[1]
Vēsturiskie
nosaukumi
Ķelnes iela
Kamas iela
Joslu skaits 1
Segums asfalts
Stendera iela Vikikrātuvē

Stendera iela ir iela Mežaparka apkaimē Rīgā. Namu numerācija sākas no Meža prospekta. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 899 metri[1].

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir vietējas nozīmes iela Mežaparka apkaimes rietumos. Tā sākas krustojumā ar Meža prospektu un virzās dienvidaustrumu virzienā kā asfaltēts ceļš. Iela beidzas krustojumā ar Klaipēdas ielu. Pēc Otrā pasaules kara Stendera ielas neapbūvētā daļa starp Klaipēdas ielu un Kokneses prospektu tika iekļauta slēgtā armijas daļas noliktavu paplašinātā teritorijā, tā ievērojami saīsinot iepriekš nosprausto Stendera ielas garumu.

Ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā atrodama 1903. gadā, nosprausta 1911. gadā ar nosaukumu Ķelnes iela. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam bija pārdēvēta par Kamas ielu. 1917. gadā atguva nosaukumu Ķelnes iela. 1923. gadā to par godu vācbaltiešu mācītājam un rakstniekam Gothardam Frīdriham Stenderam pārdēvēta par Stendera ielu, nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.[2]

1911. gadā Stendera ielā 9 un 11 uzcēla pirmās divas arhitekta G. fon Tīzenhauzena projektētās mājas. Kara apstākļu dēļ tālākā Stendera ielas apbūve atsākās tikai 1920. gadu otrajā pusē.

  • Savrupmāja Stendera ielā 1 celta 1934. gadā pēc arhitekta K. Bikšes projekta funkcionālisma stilā. Māja līdz 1941. gadam piederēja ārsta Rūdolfa Dribas ģimenei, kuru 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja.
  • Māja Stendera ielā 2 piederēja ginekologijas klīnikas īpašniekam Dubinskim. Pēc Otrā pasaules kara vairākus gadus bija iekārtota skola ar krievu mācību valodu, vēlāk Ģeoloģijas institūta nodaļa. Ēkas arhitekte Marina Levina.
  • Savrupmāja Stendera ielā 3 celta 1932. gadā pēc P. Kalniņa projekta, piederēja E. Leinertam. Pēc Otrā pasaules kara šeit atradās Mežaparka ambulance.
  • Divdzīvokļu māja Stendera ielā 4 pēc P. Kundziņa projekta celta 1926. gadā, piederēja E. Krišjansonam. Ap 1930. gadu šeit neilgu laiku atradās bērnu sanatorija "Mežaparks”, kas piederēja M. Vecvagaram-Fabrikmanam. Ēkā dzīvoja Apgabaltiesas loceklis Pēteris Eferts un dziedātāja Edīte Eferte. No 1938. gada par mājas īpašnieci kļuva Olga Bebre, viņas vīru kapteini Teodoru Bebri, Latvijas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgu, l941. gadā izsūtīja uz Krieviju un nogalināja. Pēc blakus šai mājai pēc 2000. gada uzbūvēja jaunu ēku ar numuru 4a.
  • Savrupmāja Stendera ielā 5 celta 1928. gadā pēc arhitekta E. Adama projekta, piederēja Muitas departamenta direktora Edvarda Dundura ģimenei. Vēlāk mājā dzīvoja diplomāts Roberts Liepiņš, Rīgas pilsētas galva no 1936. līdz 1940. gadam. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā mājā ierīkoja bērnudārzu, bet 1944. gadā uz šejieni pārvietoja bērnus no Hermaņa ielas bērnunama. 1980. gadu beigās mājā bija Kara komisariāts, vēlāk 12. zemessargu bataljona štābs.
  • Savrupmāja Stendera ielā 6 celta 1939. gadā pēc arhitekta A. Kalniņa projekta un piederēja A. Mārtinsonei. Viņas vīrs bija Latvijas armijas virsnieks.
  • Savrupmāja Stendera ielā 7 celta 1929. gadā pēc E. Tomsona projekta, piederēja pulkvedim Jēkabam Tirzītim, Kokneses prospekta artilērijas noliktavu pārzinim. Tirzīša kundze pēc Latvijas okupācijas pildīja Mežaparka pastnieces pienākumus. Stendera ielā 7a pēc 2000. gada uzcelta jauna ēka.
  • Savrupmāja Stendera ielā 8 piederēja Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātes dekāna Viļa Skārda ģimenei.
  • Savrupmāja Stendera ielā 9 celta 1911. gadā pēc G. fon Tīzenhauzena projekta, piederēja E. un N. fon Tīdeboliem, bet vēlāk kalējmeistaram Kārlim Vilhelmsenam.
  • Savrupmāja Stendera ielā 10 celta pēc arhitekta P. Bērzkalna projekta, piederēja L. Timmai-Ozoliņai. 1930. gados tajā dzīvoja LU docents Edgars Freimanis, Japānas sūtniecības sekretārs M. Matsuda un Vācijas sūtniecības atašejs Dr. K. Kučers (Kutscher).
  • Savrupmāja Stendera ielā 11 celta 1911. gadā pēc G. fon Tīzenhauzena projekta, piederēja Alfonam Koham, vēlāk tajā dzīvoja Mežaparka namu pārvaldniece Milda Andersone ar ģimeni.
  • Savrupmāja Stendera ielā 12 celta pēc P. Kundziņa projekta, piederēja skolotājam Jēkabam Janēvičam. Mājā dzīvoja arhitekts Heinrihs Sirgeds, LU privātdocents Aleksandrs Krugļevskis, Dr. med. prof. Ernests Putniņš un vairāki ārzemju pārstāvniecību darbinieki. 1990. gadu otrajā pusē uzcelta ēka Stendera ielā 12a.
  • Savrupmāju Stendera ielā 13 savai ģimenei 1939. gadā uzcēla arhitekts H. Sirgeds. Mājā dzīvoja arī Latvijas telefonu tīklu priekšnieks Aleksandrs Bode un arhitekts Nikolajs Bode. 1941. gada 14. jūnijā H. Sirgeda ģimeni izsūtīja, bet ģimenes galva izsūtījuma dienā pazuda bez vēsts. Namā pēc kara dzīvoja basketbolists Jānis Krūmiņš, tēlniece Arta Dumpe un indologs Viktors Ivbulis, ārsti Viktors Kalnbērzs un Rita Kukaine.
  • Četrdzīvokļu savrupmāja Stendera ielā 14 celta 1926. gadā pēc R. Todes projekta, piederēja frizierim Gustavam Larmanim un viņa sievai Sofijai, kas 1939. gadā izceļoja uz Vācijas okupēto Poliju. Pēc Otrā pasaules kara mājā dzīvoja bijušais latviešu leģionārs Rūdolfs Vikmanis ar kundzi.
  • Vienģimenes savrupmāja Stendera ielā 15 celta 1936. gadā pēc arhitekta G. Firhufa projekta, piederēja Borisam Ābelam. Pēc kara mājā dzīvoja tekstilmāksliniece Natālija Siliņa un kultūras darbinieks Klāvs Siliņš, kurš pētīja latviešu personvārdus un ievērojamu cilvēku ciltskokus. 1990. gadā iznāca viņa “Latviešu personvārdu vārdnīca”.
  • Arhitekts G. Firhufs projektējis 1939. gadā arī blakus esošo O. Kellera namu. Pēc kara mājā apmetās padomju karaspēka daļa.
  • Aiz Kellera nama pļaviņā atradās ģeodēzijas tornis, no kura varēja pārredzēt plašu apkārtni. 1950. gadu beigās torni nojauca un šajā vietā Baltijas kara apgabals uzbūvēja tipveida īres namus (Stendera iela 17 a, 17 b un 17 c) tuvumā esošo armijas noliktavu virsniekiem un strādniekiem.
  • 1947. gadā celta O. Siliņa ģimenes māja Stendera ielā 18.
  • Stendera ielā 19 līdz 1930. gadu beigām atradās Hannai Kāns piederošā malkas tirgotava - neliela ēka un malkas laukums.
  • Nams Stendera ielā 21 uzcelts pēc Otrā pasaules kara.
  • Četrdzīvokļu savrupmāja Stendera ielā 21a sākta celt 1940. gadā pēc A. Kalniņa projekta, piederēja E. Ogriņam. Pēckara gados nepabeigtajā mājā padomju armija turēja cūkas, vēlāk iekārtoja kopmītni tuvējās armijas noliktavās strādājošām meitenēm.[3]

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stendera iela ir savienota ar šādām ielām:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]