Klopmaņi
Fon Klopmaņi (vācu: von Klopmann) ir vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Livonijas ordeņa valstī un pēc ordeņa sabrukuma kļuva par zemes īpašniekiem Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Kurzemes guberņā. 1620. gadā dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā. Krievijas impērijas valdība 1862. gadā atzina Kurzemes fon Klopmaņu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu. 1907. gadā Jelgavā dzimta izveidoja savstarpējās palīdzības fondu "Baronu fon Klopmaņu dzimtas savstarpējās palīdzības iestādījums", kas darbojās līdz 1915. gadam.[1]
Dzimtas locekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Johans Ernests fon Klopmanis, Kurzemes un Zemgales hercogistes landhofmeistars (1776–1786), hercoga virspadomnieks;
- Ēvalds fon Klopmanis, galma kambarjunkurs;
- Frīdrihs fon Klopmanis, vēsturnieks un ģenealogs.
- Frīdrihs Zigismunds Klopmanis (1787-1856), Kurzemes Provinces muzeja direktors, Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības un Baltijas Vēstures un senatnes biedrības loceklis, rakstījis par Kurzemes vēsturi.
Klopmaņu muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lielvircavas muiža,
- Pāces muiža (Pahzen),
- Grāvendāles muiža (Grafental),
- Veclašu muiža (Alt-Lassen).