Kurzemes bruņniecība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada).
Kurzemes Bruņniecības nama ēka Driksas krastā Jelgavā (nav saglabājusies).

Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības. Kurzemes bruņniecība sāka veidoties 13. gadsimtā kā Kurzemes sabiedrības valdošā šķira teritorijās, ko pārvaldīja Livonijas ordenis, Kurzemes bīskapija, vēlāk tā veidoja Kurzemes un Zemgales hercogistes, Piltenes apgabala un Kurzemes guberņas administrāciju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1629.-1634. gados Kurzemē tika imatrikulētas 119 bruņnieku dzimtas, bet 1819. gadā tajā iekļāva Piltenes apgabala bruņniecību. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

Savu publisko un tiesisko funkciju tā zaudēja līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanos 1918. gadā un agrāro reformu 1920. gadā, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes dižciltīgo ģimeņu pārtāvji bija spiesti Latviju pamest. 1949. gadā kopā ar Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.".

Kurzemes Bruņniecības nams[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes bruņniecības nams Jelgavā ir celts no 1803. līdz 1805. gadam vietā, kur iepriekš atradies Ģildes nams. Sākotnēji tā bija viena no lielākajām ēkām pilsētā - divos stāvos ar augstu jumtu, taču samērā drīz tā tomēr izrādījās par mazu, tādēļ to no 1837. līdz 1838. gadam pārbūvēja pēc Emīla Jūliusa Augusta Štrausa (Strauss) projekta. Tagad fasādi rotāja korintiskā stila kolonnas un klasisks meandra ornaments. 1841. gadā mākslinieks Johans Frīdrihs Vēnerts (Wernert) apgleznoja bruņinieku zāli, ēdamistabu, kāpņu telpas un citas vietas vēlīnā ampīra stilā. Bruņniecības nama pirmajā stāvā atradās kanceleja, otrajā - reprezentācijas telpas, acīmredzot - arī Dzeltenais salons. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām namu atdeva Jelgavas Valsts ģimnāzijai.[1]

Kurzemes bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatā minētās dzimtas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatas titullapa.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kurzemes Bruņniecības nama zāle no LNB projekta "Zudusī Latvija"