Kurzemes bruņniecība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada).

Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības. Kurzemes bruņniecība sāka veidoties 13. gadsimtā kā Kurzemes sabiedrības valdošā šķira teritorijās, ko pārvaldīja Livonijas ordenis, Kurzemes bīskapija, vēlāk tā veidoja Kurzemes un Zemgales hercogistes, Piltenes apgabala un Kurzemes guberņas administrāciju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes Bruņniecības nama ēka Upes ielā Jelgavā (nav saglabājusies).

1629.—1634. gados Kurzemē tika imatrikulētas 119 bruņnieku dzimtas, bet 1819. gadā tajā iekļāva Piltenes apgabala bruņniecību. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

Savu publisko un tiesisko funkciju tā zaudēja līdz ar Latvijas valsts pasludināšanu un 1920. gada agrāro reformu, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes dižciltīgo ģimeņu pārtāvji bija spiesti Latviju pamest. 1949. gadā kopā ar Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.".

Kurzemes Bruņniecības nams[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes bruņniecības nams Jelgavā ir celts no 1803. līdz 1805. gadam vietā, kur iepriekš atradies Ģildes nams. Sākotnēji tā bija viena no lielākajām ēkām pilsētā — divos stāvos ar augstu jumtu, taču ap 1832. gadu jau kļuvusi par mazu, tādēļ no 1837. līdz 1838. gadam pārbūvēta pēc Emīla Jūliusa Augusta Štrausa (Strauss) projekta. Tagad fasādi rotāja korintiskā stila kolonnas un klasisks meandra ornaments. 1841. gadā mākslinieks Johans Frīdrihs Vēnerts (Wernert) vēlīnā ampīra stilā apgleznoja bruņinieku zāli, ēdamistabu un kāpņu telpas. Bruņniecības nama pirmajā stāvā atradās kanceleja, bet otrajā — reprezentācijas telpas, un, iespējams, arī Dzeltenais salons. Pēc Latvijas brīvības cīņām namu atdeva Jelgavas Valsts ģimnāzijai.[1] 1930. gadu beigās Kurzemes Bruņniecības namu nojauca, un 1939. gadā ap tā bijušo atrašanās vietu sāka celt viesnīcu "Jelgava", kas bija daļa no Ulmaņa valdības iecerētās Driksas krastmalas plašākas apbūves.[2]

Kurzemes bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatā minētās dzimtas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatas titullapa.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kurzemes Bruņniecības nams no LNB projekta "Zudusī Latvija"
  2. TOLAIK UN TAGAD. Kurzemes bruņniecības nams. 2010. gada 29. maijs.