Knigges

Baronu Knigges dzimtas ģerbonis.

Knigges (vācu: Knigge) ir sena vācu dižciltīgo dzimta, kas cēlusies no Brēmenes apkārtnes un ir izsekojama līdz 13. gadsimtam.

Ap 1650. gadu Jakobs Knigge kļuva par Zviedrijas armijas ģenerālleitnantu. Jobsts Hilmars Knigge (1605—1683) bija impērijas armijas feldmaršals leitnants, bet viņa jaunākais brālis Frīdrihs Ulrihs fon Knigge (1618—1683) bija Svētās Romas impērijas armijas pulkvedis. Abi ieguva mantojamu Svētās Romas impērijas barona titulu 1665. gada 19. jūnijā. Frīdriha Ulriha dēls Maksimiliāns Frīdrihs Kazimirs Knigge (1653—1721) bija Kurzemes hercoga galma maršals, no viņa četriem dēliem vecākais kļuva par Braunšveigas-Volfenbīteles hercoga slepenpadomnieku, otrais par valsts kases padomnieku, trešais bija vecākais seržants un jaunākais bija Polijas un Saksijas armijas kavalērijas kapteinis.

Dzimtas Kurzemes atzaram piederēja Pievīkas muiža Alsungas draudzes novadā, kas mūsdienās zināma kā Rīvas ciems. Barona Knigges ārlaulības dēls bija gleznotājs Johans Lēberehts Eginks.

Ādolfs Knigge (1752—1796) bija viens no iluminātu ordeņa vadītājiem, miris 1796. gadā un apglabāts Brēmenes katedrālē.