Alsungas draudzes novads

Alsungas draudzes novads (1859).

Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Alsungas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Alschwangen) bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī. 1632. gadā katoļticībā pārgājušais Alsungas muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Alsungas draudzes novads kļuva par Kurzemes katoļu centru un kopš tā laika dēvēts arī par suitu novadu.

Mūsdienās Alsungas draudzes novada teritorija iekļauta Kuldīgas novada Alsungas un Gudenieku pagastos, kā arī Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.

Izveide

Līdz 1617. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes teritoriālajai reformai (latīņu: Formula regiminis) novada teritorija atradās Kuldīgas komturejas sastāvā, pēc tam tā bija Kuldīgas virspilskunga iecirkņa daļa, no 1753. gada atsevišķs Alsungas draudzes novads. Pēc 1819. gada Kurzemes guberņas administratīvās reformas to kopā ar Aizputes draudzes novadu savienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu, izveidojot jaunu Aizputes pilskunga iecirkni.

Novada katoļticīgie iedzīvotāji piederēja Alsungas katoļu baznīcas draudzei.

• 
  Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca
• 
  Jūrkalnes baznīca (2000)
• 
  Alsungas draudzes novads (Alschwangsche Kirchspiel) 1770. gada kartē
• 
  Alsungas draudzes novads 1798. gada kartē

Muižas

Kroņa muižas Alschwangen — Alsungas muiža ar Balandes un Ozolu pusmuižām Adsen Bassen — Basu muiža Guddeneeken — Gudenieku muiža Blinten — Blintenes muiža

Grahwern — Grāveru muiža Felixberg — Pilsbergas muiža Neuhof — Jaunā muiža Alsungas mācītājmuiža un Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca, tās filiāle Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca Forstei Rehhof — mežniecība "Stirnumuiža"

Privātās muižas Birsen — Biržu muiža ar pusmuižu Erkuln Todaischen Almahlen — Almāles muiža Reggen — Reģes muiža ar Windau pusmuižu Pewikken — Pievikas muiža